Intervija ar Raimondu Danilicu

Intervija ar Raimondu Danilicu caur facebook.com lapu.

Raimonds Danilics:

• Dzimis 1985. gada 17. jūlijā
• Uzbrucējs
• Augums – 192
• Svars – 88 kg
• Iepriekšējās komandas: Stalkers Juniors Daugavpils, Prizma Riga (abi 2000.-01.); Stalkers Juniors Daugavpils (2001.-03); Lukko U20 (Jr. A SM-liiga)(2003.-04.); Tri-City Storm (USHL – United States Hockey League), Texas Tornado, Bismarck Bobcats (abi NAHL – North American Hockey League)(2004.-05.); HK Riga 2000 (2005.-09.); Swindon Wildcats (EPIHL – English Premier Ice Hockey League)(2009.-10.); Montpellier (Division 1)(2010.-13.)

– Cik gadu vecumā tu sāki spēlēt hokeju?

– Es sāku spēlēt hokeju 6 gadu vecumā.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Atceros tikai to, ka tas bija Daugavas stadionā.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Agris Belickis

– Kāpēc izlēmi spēlēt uzbrucēja pozīcijā?

– Tas bija trenera lēmums, īsti nezinu kāpēc.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi ko gribi sasniegt dzīvē?

– Domāju vēl kādu laiku uzspēlēt, bet pec tam palikt ar hokeju saistītā sfērā.

– Kāda ir atšķirība starp Francijas Division 1, EPIHL un BAČ?

– BAČ līmenis noteikti ir augstāks, bet pēdējā laikā līmenis Francijā ir krietni audzis. EPIHL ir vairāk uz Ziemeļamerikas stilu tendēts hokejs.

– Kā tev patīk Montpellier komandā? Kāda atmosfēra ir komandā?

– Montpellier komandā mani viss apmierina. Esmu šeit jau trešo sezonu. Atmosfēra tieši šogad ir tiešām laba un ļoti pozitīva.

– Kurā maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Spēlēju centra pozīcijā otrajā maiņā, bet partneri mainās ļoti bieži.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Mūsu mājas arēna nav īpaši liela (1200), bet ta praktiski vienmer ir pārpildīta.

– Kāpēc spēlē ar 12 numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– Nekas īpašs nav saistīts ar šo numuru.

– Kādas ir tavas labākās spējas uz ledus?

– Esmu komandas spēlētājs, varu atdot labu piespēli.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Gribētu uzlabot savas ātruma īpašības.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Nav tādas vienas noteikti mīļākās NHL komandas, patīk vairākas.

– Kas ir tavs mīļākais hokejists?

– Bērnībā bija Joe Sakic.

– Cik bieži tev ir treniņi?

– Treniņi ir četreiz nedēļā, plus svaru zāles apmeklējumi.

– Ir kādi rituāli ko veic pirms spēlēs?

– Parasti pirms spēles ļoti agri ierodos ģērbtuvē.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids izņemot hokeju?

– Basketbols, futbols.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Brīvajā laikā cenšos apmeklēt koncertus, citu Montpellier sporta klubu spēles un citus pasākumus. Montpellier ar to nav problemu, jo ir daudzi augstas klases sporta klubi (regbijs, futbols, handbols).

– Ir kādas iemīļotas vietas pilsētā?

– Tā varētu būt pludmale, bet ļoti patīk arī vecpilsētas daļa.

– Tavi plāni uz nākotni. Kādi tie ir?

– Iespējams palikšu vēl kādu laiku te pat, jo esmu arī uzsācis šeit trenera darbu.

– Paldies par interviju! Lai veicas un laimīgu Jauno gadu!

– Paldies!

Intervija ar Mārtiņu Mežuli

Intervija ar Mārtiņu Mežuli caur facebook.com lapu.

Mārtiņš Mežulis:

• Dzimis 1992. gada 30. jūlijā
• Aizsargs
• Augums – 189 cm
• Svars – 84 kg
• Iepriekšējās komandas: Pikes Oberthurgau U17 (Elite Novizen)(2007.-09.); Gotteron U20 (Elite Jr. A)(2009.-11.); Rapperswil U20 (Elite Jr. A), Rapperswil (NLA – National League A), Wetzikon (1. Amateur Regio League) (visi 2011.-12); Bordeaux (Division 1), Villars (1. Amateur Regio League)(abi 2012.-13); Martigny Red Ice (NLB – National League B) (2012.-pašlaik).

– Cik gadu vecumā tu sāki spēlēt hokeju?

– Hokeju sāku spēlēt diezgan vēlu, gandrīz 8 gadu vecumā.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Pirmais treniņš bija Rīgas sporta pilī un atceros to dienu tā it kā būtu vakar bijis. Biju diezgan uztraucies un slidinājos tikai gar bortu, jo nebija vēl nekādas stabilitātes.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Pirmais treneris bija Edmunds Vasiļjevs.

– Kāpēc izlēmi spēlēt aizsarga pozīcijā?

– Nedeva pat tādu izvēli, treneris pateica ka būšu aizsargs un tā arī sāku spēlēt aizsardzībā.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi ko gribi sasniegt dzīvē?

– Es cenšos kāpt pa līgām arvien augstāk un augstāk. Nākošais mērķis ir nostabilizēties Šveices NLB un tad jau kāpt vēl uz augšu.

– Kāda ir atšķirība starp Francijas Division 1, NLB, Elite Jr A un 1. Ameteur Regio League līgām?

– Francijas Division 1 spēlē ātru un agresīvu hokeju, tur tiek labi apvienota tehniskā spēle ar agresīvo. Pateicoties tam, tajā līgā nav viegli spēlēt. NLB ir jau pakāpi augstāks tehnikas, taktikas ziņā. Elite Jr. A ir ļoti ātra līga, daudz tehniskiem spēlētājiem. 1. Amateur Regio līga ir ļoti rupja, daudzas komandas spēlē rupji, bet ir vairāki spēlētāji, kuri varētu spēlēt arī NLB.

– Kā tev patīk Bordeaux, Red Ice komandās? Kāda atmosfēra valda komandās?

– Bordeaux komandā atmosfēra bija laba, čaļi komandā bija labi noskaņoti arī brīžos kad komandai negāja tik labi. Red Ice komandā atmosfēra ir nopietnāka.

– Kurā maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Pašlaik esmu atgiezies no Bordeaux atpakaļ Martigny Red Ice un neesmu vēl nospēlējis spēli. Bet Bordeaux maiņas biedri mainijās. Visilgāk tur nospēlēju ar vienu 1992. gada dzimušu hokejistu.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Gan Martigny Red Ice gan Bordeaux nāca daudz skatītāju, Bordeaux un Martigny Red Ice nāk 2-3 tūkstoši.

– Kāpēc spēlē ar 83 numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– Šo numuru man iedeva nejautājot, labi aizgāja un izdomāju palikt pie šā nummura.

– Kādas ir tavas labākās spējas uz ledus?

– Grūti pateikt, jo negribas nekādas pasakas sastāstīt, bet spēlēju labi aizsardzībā, labi pārredzu laukumu un nomierinu spēli aizsardzībā.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Man jāuzlabo ātrums un spēka spēle.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– New Jersey Devils, šī komanda jau kopš bērnības ir mana mīļākā.

– Kas ir tavs mīļākais hokejists?

– Sandis Ozoliņš.

– Cik bieži tev ir treniņi?

– Treniņi ir katru dienu no rītiem un pēcpusdienā dodos ar dažiem komandas biedriem uz zāli.

– Ir kādi rituāli ko veic pirms spēlēs?

– Rituālu nav daudz, bet tos es nevienam nestāstu, lai paliek manā ziņā.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids izņemot hokeju?

– Pludmales volejbols.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Brīvajā laikā vasarā braucam peldēties, spēlēt pludmales volejbolu, bet ziemā sanāk skatīties vairāk filmas vai seriālus.

– Ir kādas iemīļotas vietas pilsētā?

– Pilsēta ir maziņa un tādas iemīļotās vietas vēl nav.

– Tavi plāni uz nākotni. Kādi tie ir?

– Vispirms ir šī sezona jānospēlē un tad arī varēs skatīties tālāk.

– Paldies par interviju! Lai veicas un laimīgu Jauno Gadu!

– Paldies!

Intervija ar Mārci Zembergu

Intervija ar Mārci Zembergu caur facebook.com lapu.

Mārcis Zembergs:

• Dzimis 1988. gada 3. decembrī.
• Uzbrucējs
• Augums – 185 cm
• Svars – 85 kg
• Iepriekšējās komandas: SK Riga 18 (2004.-05.); SK LSPA/Riga (2005.-08.); Metalurgs Liepaja (2008.-09.); Ozolnieki/Juniors, Dinamo Juniors Riga (2009.-10.); Prizma Riga, HK Ozolnieki/Monarhs, SK Saga (2010.-11.); Edinburgh Capitals (EIHL – Elite Ice Hockey League)(2011.-pašlaik)

– Cik gadu vecumā tu sāki spēlēt hokeju?

– Spēlēt hokeju sāku no piciem gadiem.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Diemžēl neatceros, bet atceros, ka tas vēl bija daugavas stadionā.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Aivars Skudra.

– Kāpēc izlēmi spēlēt uzbrucēja pozīcijā?

– Laikam lietderīgāks biju uzbrukumā.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi ko gribi sasniegt dzīvē?

– Par hokejistu karjeru domājot, gribētos kādreiz uzspēlēt izlasē, pirmais solītis būtu tikt uz treniņnometni. Par pārējiem mērķiem vēlos pabeigt universitāti. Hokeju jau visu mūžu nespēlēsi, noteikti gribas sasniegt augstākos mērķus, kad sākšu nodarboties ar ko citu.

– Kāda ir atšķirība starp EIHL, BAČ un Latvijas līgām?

– EIHL līmenis ir krietni audzis ar pagājušo sezonu, šogad spēlē pieci NHL lokauta laikā spēlējoši spēlētāji un daudzi leģionāri, kuri ir spēlējuši augstās Eiropas līmeņa komandās. BAČ domāju ir krietni krities pēdējo gadu laikā, to var redzēt pēc rezultātiem starp spices un lejasgala komandām. Līgas ir grūti ar kautko salīdzināt, EIHL vairāk spēlē Ziemeļamerikāņu stila hokeju.

– Kā tev patīk Edinburgh Capitals komandā? Kāda atmosfēra valda komandās?

– Komanda ir ļoti draudzīga un atmosfēra ir ļoti laba, gan treniņos, gan spēlēs un tas noteikti uzlabo rezultātu.

– Kurā maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Spēlēju otrajā maiņā ar diviem Slovāku spēlētājiem, Martin Cingel un Peter Holecko.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Mājās spēles apmeklē vidēji 800 skatītāji, bet ir komandas, uz kuru spēlēm nāk seši un septiņi tūkstoši skatītāju. Hokejs kļūst populārāks un skatītāju interese palielinās.

– Kāpēc spēlē ar 27 numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– Kādreiz spēlēju ar 17 numuru, bet tas bija aizņemts un izvēlējos 27, nezinu vai veiksmes, bet ja ir iespēja izvēlēties ,tad dodu priekšroku šiem numuriem.

– Kādas ir tavas labākās spējas uz ledus?

– Domāju ātrums un metiens varētu būt stiprākās puses.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Gribētu uzlabot spēli aizsardzibā, bet šobrīd komandā katram ir savs uzdevums un katrs veic savu darbu lieliski.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Nēesmu nekad domājis, bet ja runa par simpātijām, tad noteikti tā būtu Čikāga.

– Kas ir tavs mīļākais hokejists?

– Sergejs Mozjakins [Sergei Mozyakin].

– Cik bieži tev ir treniņi?

– Dienā stunda uz ledus un tad trenažieru zāle, bet trenažieru zāle ne katru dienu.

– Ir kādi rituāli ko veic pirms spēlēs?

– Ipašu nav – iesildos, iedzeru kafiju, sakārtoju ekipējumu un gatavojos spēlei.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids izņemot hokeju?

– Noteikti teniss, cik sanāk sekoju līdzi pa televizoru visiem lielajiem turnīriem, vasarā pirmoreizi apmeklēju klātienē Vimbledonas turnīru, valda ļoti laba atmosfēra un noteikti nākotnē apmeklēšu vel kādu turnīru. Sanāk arī pasekot futbolam, jo Anglijā tas ir populārākais sporta veids.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Mums ir sadarbība ar Cineworld kinoteātri un bieži apmeklējam to, apmeklējam arī kādu pasākumu, piemēram Slovāku spēlētāji mūs uzaicināja svinēt Ziemassvētkus, bija gana garšīga maltīte un labi pavadīts laiks.

– Ir kādas iemīļotas vietas pilsētā?

– John Lewis iepirkšanās centrs, patīk vienkārši pastaigāties vai iedzert kādu kafiju, šeit ir ļoti daudz restorāni un tā saucamie “pabi” ,pēc spēlem bieži vien vienkārši pasežam ar komandas biedriem un labi pavadam laiku.

– Tavi plāni uz nākotni. Kādi tie ir?

– Tagad noteikti veiksmīgi nospēlēt atlikušo sezonu un iekļūt izslēgšanas spēlēs, izpildīt komandas izvirzīto mērķi.

– Paldies par interviju! Lai veicas un Laimīgu Jauno Gadu!

-Paldies!

Šosezon Edinburgh Capitals komandā 33 spēlēs ir guvis 19 (9 vārtus+10 piespēles) punktus un sakrājis 20 soda minūtes.

Intervija ar Artjomu Dašutinu

Intervija ar Artjomu Dašutinu caur facebook.com lapu.

Artjoms Dašutins:

• Dzimis 1993. gada 10. janvārī
• Uzbrucējs
• Augums – 183 cm
• Svars – 85 kg
• Iepriekšējās komandas: SK Riga 18 (2007.-09.); SK Riga/Profs 18 (2009.-10.); HK Sheriff (MHL)(2010.-11); HC MVD Jr (MHL)(2011.-pašlaik)

– Cik gadu vecumā tu sāki spēlēt hokeju?

– Hokeju es sāku spēlēt 7 gadu vecumā.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Nē, es neatceros.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Konstantins Kudrjavcevs.

– Kāpēc izlēmi spēlēt uzbrucēja pozīcijā?

– Man patika mest ripas pretinieku vartos.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi ko gribi sasniegt dzīvē?

– Lai mani mērķi paliek ar mani. Darīšu visu lai viņus sasniegt.

– Kā tev patīk HC MVD Jr komandā? Kāda atmosfēra ir komandā?

– Viss patīk, ļoti draudzīgs kolektīvs.

– Kurā maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Esmu pirmajā maņā. Spēlēju kopā ar Ilju Šipovu un Kirilu Pilipenko.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Kaut kur 200-400 cilvēki.

– Kāpēc spēlē ar 38 numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– Patik skaitlis 38, tāpēc arī spēlēju ar tādu numuru.

– Kādas ir tavas labākās spējas uz ledus?

– Ne man teikt par manām labākajām spējām, to lai nosaka treneris vai līdzjutēji.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Vienmēr ir tādas lietas uz kurām ir jāstrādā vairāk lai uzlabotu viņas.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Tas nav svarīgi kurā komandā.

– Kas ir tavs mīļākais hokejists?

– No visiem skatos kaut ko labāko, bet mīļākais Jevgēnijs Malkins.

– Cik bieži tev ir treniņi?

– Katru dienu

– Ir kādi rituāli ko veic pirms spēlēs?

– To ko es daru nevaru nosaukt par ritualu.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids izņemot hokeju?

– Patīk ritmiskā vingrošana, jo pazistu daudz meitenes no šā sporta veida.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Mēģinu izgulēties vai nu aizeju uz kino ar komandas biedriem.

– Ir kādas iemīļotas vietas pilsētā?

– Ledus halle.

– Tavi plāni uz nākotni. Kādi tie ir?

– Neteikšu, jo gribu lai plāni izpildītos.

– Paldies par Interviju! Lai veicas!

– Paldies.

Šosezon HC MVD Jr komandā 34 spēlēs ir guvis 20 (12 vārtus+8 piespēles) punktus un sakrājis 47 soda minūtes.

Intervija ar Ēriku Ozollapu

Intervija ar Ēriks Ozollapa caur facebook.com lapu.

Ēriks Ozollapa:

• Dzimis 1987. gadā 18. aprīlī
• Uzbrucējs
• Augums –  187 cm
• Svars – 91 kg
• Iepriekšējās komandas: Jelgava U18, Zemgale (2003.-04.); Zemgale, SK Riga 18 (2004.-05.); HK Riga 2000 (2005.-06.); Traverse City North Stars (NAHL – North American Hockey League)(2006.-07); Quad City Jr. Flames (NA3HL – North American 3 Hockey League)(2006.-08.); Robert Morris U Gold (ACHA – American Collegiate Hockey Association)(2008.-09.); Zemgale, Hamburger SV (Oberliga), Basel (NLB) (visi 2010.-11.); Zemgale (2011.-12.), Adendorfer EC (Oberliga)(2011.-pašlaik)

– Cik gadu vecumā tu sāki spēlēt hokeju?

– Es sāku spēlēt hokeju 7 gados.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Jā, protams atceros. To nevar aizmirst. Tas bija Daugavas stadionā, kad hallei vēl nebija jumts. Treniņš pagāja kādu laiku stumdot krēslu, bet drīz vien liku krēslu malā un slidoju pats. Pirmajā treniņa slidoju ja nemaldos ar mammas daiļslidošanas slidām.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Pirmais treneris pie kura mācijos slidot bija Igors Smirnovs.

– Kāpēc izlēmi spēlēt uzbrucēja pozīcijā?

– Īsti neizlēmu. Tā kaut kā notika. Atceros vien to, ka no sākuma spēlēju centra pozīcijā, bet ar laiku paliku par malējo uzbrucēju, visbiežāk spēlēju labajā malā.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi ko gribi sasniegt dzīvē?

– Mērķu manā karjerā vienmēr ir bijuši tie augstākie. Bet galu galā mērķis ir viens, izbaudīt to laiku, ko pavadu uz ledus! Runājot par dzīvi, tie ir tie paši mērķi. Dzīvot lai neko nebūtu jānožēlo un katru dienu izbaudīt to ko dzīve sniedz.

– Ir atšķirība starp Oberliga, NLB un Latvijas līgām?

– Jā, starp šīm līgām ir diezgan liela atšķirība, sākot ar finansiālajām iespējām, beidzot ar līmeni gan uz ledus, gan ārpus tā. Viennozīmīgi NLB ir visaugstākā, tad seko Oberliga un tad Latvijas virslīga, bet Latvijas virslīgas TOP komandas noteikti ir Oberligas līmenī.

– Kā tev patīk Adendorfer EC komandā? Kāda atmosfēra ir komandā?

– Gan komanda, gan pilsēta man patīk. Atmosfēra ir mēreni laba. Tā ir labāka kad vinnējam, saspringtāka kad zaudējam.

– Kurā maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Esmu sarkanajā maiņā, kas laikam nomināli skaitās pirmā. Šobrīd es spēlēju maiņā ar diviem vāciešiem – Dennis Szygula un Robin Ringe, bet ik pa laikam manā maiņā tiek iespēlēts centra uzbrucējs no Somijas – Kim Wikstrom.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Es nezinu, kam pielīdzināt daudz vai maz, bet teiksim ja halle spēj uzņemt 2000 līdzjutējus, tad minimums ir 1000 līdzjutēji, bet vidēji nāk 1300 līdjutēju. Atmosfēra ir pietiekoši patīkama un laba.

– Kāpēc spēlē ar 20 numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– Ar 20. numuru spēlēju no bērnības, kad man bija pirmā spēle, tika nolikta kaste ar krekliem un es izvilku kreklu uz kura bija 20. numurs. Kopš tā laika vienmēr esmu centies spēlēt ar šo numuru. Ir bijis arī netipisks uzbrucēja numurs – 2., to parasti ņemu ja 20 ir aizņemts.

– Kādas ir tavas labākās spējas uz ledus?

– Drošivien cīņasspars, ātrums un spēka spēle.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Nekad nenāk par sliktu uzlabot visu, hokejā nekad nevar sasniegt pilnību. Ir jāuzlabo visas īpašības katru dienu.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Es gribētu spēlēt jēbkurā NHL komandā. Katrai komandai ir savi plusi un mīnusi. Gribētu spēlēt Floridā vai Los Andželosā, jo tur ir silts. Čikāgā, jo man ļoti patīk pilsēta. Vašingtonā, jo tur spēlē mans mīļākais spēlētājs.

– Kas ir tavs mīļākais hokejists?

– Mans mīļākais hokejists ir Aleksandrs Ovečkins.

– Cik bieži Tev ir treniņi?

– Katru dienu.

– Ir kādi rituāli ko veic pirms spēles?

– Jā ir, bet es tos neatklāšu, jo tad tie vairs nebūs rituāli.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids izņemot hokeju?

– Drošivien no komandu sporta veidiem amerikāņu futbols, bet no individuālajiem patīk viss kas ir saistīts ir ekstrēmu un viss kam ir motors.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Laikam vairāk vai mazāk esmu pieskaitāms pie slinkajiem. Mēdzu bieži neko nedarīt vai arī vienkārši staigāju pa pilsētu.

– Ir kādas iemīļotas vietas pilsētā?

– Jā, vecpilsēta šeit ļoti atgādina Rīgu un rada māju sajūtu.

– Tavi plāni uz nākotni. Kādi tie ir?

– Šobrīd nākotnes plāni ir labi pabeigt sezonu un sākt dibināt ģimeni.

– Paldies par interviju! Lai veicas!

– Paldies.

Statistika: šosezon Adendorfer EC komandā 13 spēlēs ir guvis 24 (19 vārtus+5 piespēles) punktus un sakrājis 70 soda minūtes.

Elitserien

Elitserien ir Zviedrijas spēcīgākā līga. Tā tika izveidota 1975. gadā. Balstoties uz 2006. gada spēlētāju algām, līga ir ierindota kā ceturtā apmaksātākā profesionālā hokeja līga pasaulē, aiz Nacionālās hokeja līgas (NHL), Krievijas Superlīgas (tagad KHL), un Čehijas Extralīgas. Elitserien ir visapmeklētākā līga Eiropā, vidēji 6,385 apmeklētāji spēlē 2011./12. sezonā.

Vēsture

Zviedrijas hokeja čempionāts pirmo reizi tika spēlēts 1922. gadā, tikai divus gadus pēc hokeju Zviedrijā ieviesa amerikāņu režisors Rauls Le Mats [Raoul Le Mat]. IK Gota uzvarēja pirmo čempionāta finālu.

Čempionāts ar nosaukumu Elitserien spēlē kopš 1975. gada 5. oktobra. Pirmajā sezonā komandas spēlēja 36 spēles. Sākumā (1975. gadā) līgā spēlēja 10 komandas, bet 1987. gadā līga paplašinājās vēl ar divām komandām.

Komandas

Elitserien pirmajā sezonā spēlēja desmit komandas, bet pēc paplašināšanas 1987. gadā šeit spēlē divpadsmit komandas. Pēdējās divas regulārā sezona komandas spēlē Kvalserien ar četrām stiprākām Allsvenskan komandām par palikšanu Elitserien. Divas labākās Kvalserien komandas kvalificējas Elitserien uz nākamo sezonu, bet pārējas četras komandas nākamo sezonu pavada Allsvenskan līgā.

Skatoties no Elitserien izveidošanas 1975. gadā, veiksmīgākā komanda ir Farjestad BK, kura ir izcīnījusi deviņus čempiona titulus. Otrā veiksmīgākā komanda ir Djurgardens IF ar sešiem čempiona tituliem.

Skatoties no 1922. gada, kad pirmo reizi tika spēlēts Zviedrijas čempionāts, Djurgarden IF ir veiksmīgākā komanda ar sešpadsmit čempiona tituliem, viņai seko Brynas IF ar divpadsmit un IK Gota ar deviņiem tituliem.

2012./2013. gada sezonas komandas

Komanda | Pilsēta | Arēna | Arēnas ietilpība | Kluba izveidošana

AIK | Stokholma | Hovet | 8,094 | 1921

AIK komanda divas reizes ir kļuvsi par Zviedrijas čempionu – 1982. un 1984. gados.

AIK komandā ir spēlējuši Rodrigo Laviņš (1998.-1999.), Jānis Andersons, Edžus Kārkliņš (abi 2004.-2005.) un Edgars Kļaviņš (2012.-pašlaik)

Brynas IF | Gavle | Lakerol Arena | 8,585 | 1939

Brynas IF komanda sešas reizes ir kļuvusi par Zviedrijas čempionu – 1976., 1977., 1980., 1993., 1999., 2012. gados

Brunas IF komandā ir spēlējis Rodrigo Laviņš (2005.-2007.)

Frolunda HC | Gēteborga [Gothenburg] | Scandinavium | 12,044 | 1938

Frolunda HC komanda vienu reizi ir kļuvusi par Zviedrijas čempionu – 2005. gadā.

Frolunda HC komandā ir spēlējis Aleksandrs Beļavskis (1994.-1995.)

Farjestad BK | Kārlstade [Karlstad] | Lofbergs Lila Arena | 8,674 | 1932

Farjestad BK komanda deviņas reizes ir kļuvusi par Zviedrija čempionu – 1981., 1986., 1988., 1997., 1998., 2002., 2006., 2009. un 2011. gados.

Farjestad BK komandā ir spēlējis Atvars Tribuncovs (2006.-2007.)

HV71 | Jenšēpinga [Jonkoping] | Kinnarps Arena | 7,000 | 1971

HV71 komanda četras reizes ir kļuvusi par Zviedrijas čempionu – 1995., 2004., 2008. un 2010. gados.

Linkopings HC | Linšēpinga [Linkoping] | Cloetta Center | 8,500 | 1976

Komanda ne reizi nav kļuvusi par čempionu.

Linkopings HC komandā ir spēlējis Krišjānis Rēdlihs (2007.-2008.)

Lulea HF | Lulea | Coop Arena | 6,300 | 1977

Lulea HF komanda vienu reizi ir kļuvusi par Zviedrijas čempionu – 1996. gadā.

MODO Hockey | Ērnšeldsvīka [Ornskoldvik] | Fjallraven Center | 7,600 | 1921

MODO Hockey komanda vienu reizi ir kļuvusi par Zviedrijas čempionu – 2007. gadā.

MODO Hockey komandā ir spēlējis Atvars Tribuncovs (2007.-2008.)

Rogle BK | Angelholma [Angelholm] | Lindab Arena | 5,150 | 1932

Komanda ne reizi nav kļuvusi par čempionu.

Rogle BK komandā ir spēlējis Harijs Vītoliņš (1995.-1996.)

Skelleftea AIK | Skelleftea | Skelleftea Kraft Arena | 6,001 | 1921

Skelleftea AIK komanda vienu reizi ir kļuvusi par Zviedrijas čempionu – 1978. gadā.

Skelleftea AIK komandā ir spēlējis Atvars Tribuncovs (2008.-2009.)

Timra IK | Timra | E.ON Arena | 6,000 | 1938

Komanda ne reizi nav kļuvusi par čempionu.

Vaxjo Lakers | Vekše [Vaxjo] | Vida Arena | 5,329 | 1997

Komanda ne reizi nav kļuvusi par čempionu.

Čempioni

2011./12. gada sezonā par čempionu kļuva Brynas IF. Visvairāk čempiona titulu ir Farjestad BK – deviņi. Par trim mazāk ir Brynas IF un Djurgardens IF – pa sešiem čempiona tituliem. HV71 – četri tituli, AIK un Malmo IF – pa diviem tituliem. Skelleftea AIK, MODO AIK, Sodetalje SK, IF Bjorkloven, Lulea HF, Vastra Frolunda HC, Frolunda HC un MODO hockey ir pa vienam čempiona titulam.

• 1975./1976. – Brynas IF
• 1976./1977. – Brynas IF
• 1977./1978. – Skelleftea AIK
• 1978./1979. – MODO AIK
• 1979./1980. – Brynas IF
• 1980./1981. – Farjestad BK
• 1981./1982. – AIK
• 1982./1983. – Djurgardens IF
• 1983./1984. – AIK
• 1984./1985. – Sodertalje SK
• 1985./1986. – Farjestad BK
• 1986./1987. – IF Bjorkloven
• 1987./1988. – Farjestad BK
• 1988./1989. – Djurgardens IF
• 1989./1990. – Djurgardens IF
• 1990./1991. – Djurgardens IF
• 1991./1992. – Malmo IF
• 1992./1993. – Brynas IF
• 1993./1994. – Malmo IF
• 1994./1995. – HV71
• 1995./1996. – Lulea HF
• 1996./1997. – Farjestad BK
• 1997./1998. – Farjestad BK
• 1998./1999. – Brynas IF
• 1999./2000. – Djurgardens IF
• 2000./2001. – Djurgardens IF
• 2001./2002. – Farjestad BK
• 2002./2003. – Vastra Frolunda HC
• 2003./2004. – HV71
• 2004./2005. – Frolunda HC
• 2005./2006. – Farjestad BK
• 2006./2007. – MODO Hockey
• 2007./2008. – HV71
• 2008./2009. – Farjestad BK
• 2009./2010. – HV71
• 2010./2011. – Farjestad BK
• 2011./2012. – Brynas IF

Elitserien kausi un balvas

• Le Mat Trophy – tiek pasniegta play-off uzvarētājam. Pašreizējais balvas īpašnieks – Brynas IF
• Haakan Loob Trophy – tiek pasniegta spēlētājam, kurš ir guvis visvairāk vārtus. Pašreizējais balvas īpašnieks – Richard Gynge (AIK) – 28 vārti
• Honken Trophy – tiek pasniegta labākajam zviedru vārtsargam. Pašreizējais balvas īpašnieks – Viktor Fasth (AIK)
• Guldhjalmen – tiek pasniegta vērtīgākajam spēlētājam. Pašreizējais balvas īpašnieks – Jakob Silfverberg (Brynas IF)
• Guldpucken – tiek pasniegta zviedru gada hokeistam. Pašreizējais balvas īpašnieks – Jakob Silfverberg (Brynas IF)
• Arets Rookie – tiek pasniegda labākajam jaunajam hokejistam. Pašreizējais balvaīpašnieks – Johan Larsson (Brynas IF)

Intervija ar Edgaru Ozoliņu

Intervija ar Edgaru Ozoliņu caur facebook.com lapu.

Edgars Ozoliņš:

• Dzimis 1993. gada 22. novembrī
• Aizsargs
• Augums – 196 cm
• Svars – 95 kg
• Iepriekšējās komandas: HS Prizma/Pārdaugava U18, Prizma Riga (2010.-11.), Prizma Riga , Great Falls Americans (AWHL – American West Hockey League)(2011.-12.), Bracebridge Phantoms (GMHL – Greater Metro Hockey League)(2012.-13.), Shelburne Red Wings (GMHL – Greater Metro Hockey League)(2012.-pašlaik)

– Kā tu sāki spēlēt hokeju?

– Hokeju sāku spēlēt no piecu gadu vecuma. Pats nevēlējos spēlēt hokeju un iespējams, ka tajā vecumā es neko nezināju par šo sporta veidu. Hokeju bērnībā spēlēju dēļ tēva, jo tas viņam bija nepiepildījies sapnis un tāpēc viņš mani sūtīja uz hokeja treniņiem.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Atmiņā ir palicis viens moments no mana pirmā treniņa. Mani tēvs un onkulis aizveda uz Sporta Pili un vienīgais ko es atceros bija tas, ka man bija daiļslidošanas slidas un man nācās pieturēties pie mazajiem hokeja vārtiņiem lai varētu kustēties uz priekšu.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Mans pirmais treneris bija Edmunds Vasiļjevs. Viņš mani trenēja desmit gadus, pēc tam uz vienu sezonu sanāca uzspēlēt pie viņa brāļa Haralda Vasiļjeva.

– Kāpēc izlēmi spēlēt aizsarga pozīcijā?

– Sākumā biju centrs, bet spēlējot pie Haralda guvu traumu un šajā laika periodā arī pastiepos augumā, un Haralds ieteica man izmēģināt spēkus aizsardzībā. Sākumā pretojos, bet ar laiku piešāvos un ļoti iepatikās.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi, ko gribi sasniegt dzīvē?

– Mērķi hokejā ir spēlēt pieaugušo hokeju, kā vietējie dēvē pro hockey, šeit pat Amerikā vai Kanādā. Bet dzīves mērķus vēl neesmu sev uzstādījis, gribētos vairāk ceļot pa pasauli un redzēt jaunas zemes. Gribu izmēģināt spēkus hokeja laukumā, bet ja nesanāks, tad jau dzīve rādīs.

– Kāpēc izlēmi doties tieši uz Amērikas “AWHL” līgu?

– Biju nolēmis pamest mājas un izmēģināt spēkus Ziemeļamerikā. Biju pirmstam spēlējis Kanādā vienā turnīrā un šis hokeja stils man ļoti iepatikās, AWHL līgu izvēlējos, jo tā man bija financiāli izdevīgāka.

– Kāda ir atšķirība starp “GMHL”, “AWHL”, “MHL B” un “Latvijas U18” līgām?

– Šīs ir četras dažādas līgas. Latvijas U18 līga bija ļoti bērnišķīga, no visām līgām tā nebija ne tuvu ātrumiem un fiziskajiem spēkiem. MHL B un GMHL es varētu nosaukt par spēkā ļoti tuvām līgām. GMHL ir ļoti daudzi eiropieši kuri ienes līgā eiropas stila hokeju, atšķirības starp šim līgām ir laukuma izmēros. Abas līgas ir balstītas uz saspēles hokeju, bet uzskatu ka GMHL ir nedaudz interesantāks, spēles ir ātrākas un darāms vairāk darbs nekā MHL B. Visstiprākā no šīm četrām ir AWHL. šeit tika spēlēts tipisks Ziemeļamerikas hokejs, viņš bija ļoti ātrs ar daudziem spēka paņēmieniem un kautiņiem [smejas], bet neskatoties un visi hokejs bija ļoti interesants.

– Kā tev patīk Šelburnas “Red Wings” komandā? Kāda atmosfēra ir komandā?

– Šelburnā mums ir ļoti jauna komanda. Komandā esmu viens no vecākajiem, šeit ir jāpilda līdera funkcijas gan uz ledus, gan ārpus. Bet komandā un treniņos mums pietiek smieklu un joku, tāpēc domāju, ka atmosfēra šeit ir pozitīva un laba.

– Kurā maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Esmu otrajā aizsargu pāri un mans pārinieks ir Owen Bennington.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Mums uz spēlēm ir gan pilnas tribīnes, gan tukšas. Viss ir atkarīgs pret ko spēlējam un kāda ir mūsu pozīcija tabulā.

– Kāpēc spēlē ar 61. numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– 61. numuru izvēlējos, jo ar šādu numuru spēlē viens no maniem elkiem Rick Nash. Bet parasti izvēlos 62. numuru, jo ar šādu numuru nespēlē neviens populārs hokejists [smejas].

– Kādas ir tavas labākās prasmes uz ledus?

– Manas labākās spējas uz laukuma ir spēle vārtu priekšā un metienu bloķēšana.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Savā spēlē gribu uzlabot savu metienu un kļūt vēl spēcīgāks.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Iespējams tā būtu San Jose Sharks komanda, jo tā ir mana mīļākā NHL komanda.

– Kurš ir tavs iecienītākais hokejists?

– Mīļākais hokejists ir Joe Thorntons. Jo viņš ir augumā ražens, spēj pildīt milzīgas līdera funkcijas un viņš ir meistars piespēļu atdošanā.

– Cik bieži tev notiek treniņi?

– Ledus treniņi man ir piecas reizes nedēļā, komandas sausie treniņi man ir četras reizes nedēļa, vēl divas spēles nedēļā un svaru zāles, kad pats vēlos. Ap 10-12 treniņiem nedēļā sanāks.

– Ir kādi rituāli ko dari pirms spēlēs?

– Rituāli nav, bet vienmēr uz ledus kāpju ar labo kāju. Un ģērbjoties vienmēr labā puse ir pirmā (labā slida, labais ceļsargs, elkoņsargs).

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids, izņemot hokeju?

– Bez hokeja patīk skatīties basketbolu un boksu.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Brīvais laiks ir maz, bet to parasti pavadu pie datora vai pie televizora.

– Esi jau apskatījis pilsētu? Ir kādas iemīļotas vietas?

– Mana pilsēta ir ļoti maza, šeit ir tikai ledushalle, trīs veikali un benzīntanks, tāpēc laikam mana iemieļotākā vieta ir ledus halle [smejas].

– Kādi ir tavi nākotnes plāni?

– Uz tuvāko nākotni plāni ir gatavoties vasarai, kad būs iespēja braukt uz try out nometnēm. Un vēl šogad pabeigt 12. klasi.

– Paldies par interviju! Lai veicas!

– Paldies.

 

Statistika: šosezon Shelburne Red Wings komandā 5 spēlēs ir guvis 3 (1 vārtus+2 piespēles) punktus un sakrājis 15 soda minūtes.

Intervija ar Vladislavu Dudinu

Intervija ar Vladislavu Dudinu caur facebook.com lapu.

Vladislavs Dudins:

• Dzimis 1992. gada 9. martā
• Aizsargs
• Augums – 180 cm
• Svars – 86 kg
• Iepriekšējās komandas: Sāga (2002.-04.), Dinamo Riga 92 (2005.-06.), Dinamo Moskva (2006.-08), HS Riga 91 (2008.-10.), Kraft, PyPo, PyPo U18 (2010.-11.), MHK Olimpia (2011.-12.), Hermes (2012.-13.)

– Kā tu sāki spēlēt hokeju?

– Es hokeju sāku spēlēt astoņu gadu vecumā, kad mamma mani aizveda uz treniņu.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Es neatceros kāds bija mans pirmais treniņš.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Pirmais treneris man bija Oļegs Jurenko.

– Kāpēc izlēmi spēlēt aizsarga pozīcijā?

– Tādēļ, ka mans nākamais treneris Sergejs Ivčenko pateica, ka es neesmu pietiekami ātrs priekš uzbrucēja, un ielika mani spēlēt aizsardzībā, un kopš tā laika es esmu aizsargs.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi, ko gribi sasniegt dzīvē?

– Es ļoti gribētu uzspēlēt KHL.

– Kāpēc izlēmi doties uz Somiju?

– Krievijā man neizdevās palikt, bet tad man piedāvāja spēlēt Somijā, un es piekritu.

– Kāpēc neizdevās palikt Krievijā?

– Jo Krievijā man teica, lai mainu pilsonību.

– Vai ir atšķirība starp „Suomi-sarja” (Somijas trešo stiprāko hokeja līgu), „II-Divisioona” un MHL līgām?

– Protams MHL un „Suomi-sarja” ir līdzīgi ātrumi, bet spēles stils pilnīgi atšķiras, jo MHL spēlē krievu tehnisko hokeju, bet Somijā vairāk spēlē kanādiešu- spēka hokeju.

– Kā tev patīk „Hermes” komandā? Kāda ir atmosfēra komandā?

– „Hermes” ir laba komanda. Ir pieredzējuši spēlētāji, no kuriem var arī pamācīties. Atmosfēra laba, ar visiem esmu draudzīgs.

– Kurā maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Mums ir trīs aizsargu pāri un četri uzbrucēju trijnieki un es esmu otrajā pārī, bet partneri visu laiku mainās.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Gandrīz uz visām spēlēm ir pilna arēna. Somijā arī uz otrās divīzijas spēlēm nāk daudz skatītāju, jo somi ļoti mīl hokeju. Mums ir arī fani, kuri brauc uz izbraukuma spēlēm.

– Kāpēc spēlē ar 2. numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– Īstenībā mans numurs ir 12., bet „Hermes” vadība pārbaudes laikā man iedeva 2. numuru un es labi spēlēju ar šo numuru un tāpēc negribēju mainīt.

– Kādas ir tavas labākās prasmes uz ledus?

– Es labi pārredzu laukumu un varu atdot labu piespēli.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Pašlaik man vajadzētu uzlabot statistikas rādītājus, bet vispār es gribu kļūt ātrāks laukumā.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Vašingtonas „Capitals”, jo tur spēlē izcilais aizsargs Maiks Grīns (Mike Green).. Gribētu kādreiz uzspēlēt vienā pārī ar viņu.

– Kurš ir tavs iecienītākais hokejists?

– Man patīk daudzi spēlētāji, bet no visiem visvairāk laikam Sandis Ozoliņš.

– Cik bieži tev notiek treniņi?

– Katru dienu, izņemot spēļu dienas.

– Ir kādi rituāli ko dari pirms spēlēs?

– Klausos mūziku.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids, izņemot hokeju?

– Futbols. Kad es saku spēlēt hokeju, vienlaicīgi trenējos arī futbolā. Trenējos abos sporta veidos piecus gadus, un tad man vajadzēja izvēlēties.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Brīvajā laikā skatos filmas.

– Esi jau apskatījis pilsētu? Ir kādas iemīļotas vietas?

– Pilsētu apskatījos, skaista pilsēta, bet iemīļotas vietas man nav.

– Kādi ir tavi nākotnes plāni?

– Šobrīd mans plāns ir ar „Hermes” klubu kļūt par „Suomi-sarja” čempioniem.

– Paldies par interviju! Lai veicas!

– Paldies.

Statistika: šosezon Hermes komandā 3 spēlēs ir guvis 1 (0 vārtus+1 piespēli) punktu un sakrājis 22 soda minūtes.

Intervija ar Ņikitu Jevpalovu

Intervija ar Ņikitu Jevpalovu caur facebook.com lapu.

Ņikita Jevpalovs:

• Dzimis 1994. gada 9. septembrī
• Centra uzbrucējs
• Augums – 185 cm
• Svars – 88 kg
• Iepriekšējās komandas: Aisbergs 93/94 (2004.-05.), Saga 94 (2005.-06.), Saga 93/94 (2006.-07.), Profs Riga 93 (2007.-08.), SK Riga 94 (2008.-10.), South Muskoka Shield (GMHL – 2010.-11.), HK Riga (MHL – 2011.-12), Blainville- Boisbriand Armada (QMJHL – 2012.-pašlaik)

– Kā tu sāki spēlēt hokeju?

– Vecāki mani uzlika uz slidām divu gadu vecumā, bet uz komandu es aizgāju, kad man bija četri gadi. Maniem vecākiem ļoti patīk hokejs, tāpēc domāju, ka viņi mani aizveda uz treniņiem.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Godīgi neatceros, bet tētis stāstīja, ka es biju uz sava viļņa, vienkārši slidinājos apkārt un smaidīju.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Pirmais treneris man bija Sergejs Ņekrasovs.

– Kāpēc izlēmi spēlēt centra uzbrucēja pozīcijā?

– Es pats neizvēlējos centra uzbrucēja pozīciju, mani ielika spēlēt centrā, un man iepatikās,- tā ir laba pozīcija, esi iekļauts visos spēles momentos.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi ko gribi sasniegt dzīvē?

– Protams, ka gribētu spēlēt NHL, bet līdz tam mērķim ir vēl ļoti tālu un ir jāstrādā daudz, bet tagad mērķis ir labi noslēgt sezonu un mēģināt cīnīties par CHL Memoriālo Kausu.

– Kāpēc izlēmi doties tieši uz Kanādas QMJHL līgu, nevis uz kādām ASV koledžu līgām?   

– Esmu vienmēr sekojis CHL līgām (OHL,WHL,QMJHL), jo daži latvieši agrāk ir spēlējuši tur, un man bija tāds neliels sapnis arī kaut kad uzspēlēt CHL. Un šovasar CHL ārzemnieku draftā mani paņēma Blēnvilas-Buābriānas (Blainville-Boisbriand) „Armada” un, pārāk ilgi nedomājot, es aizbraucu uz turieni spēlēt, un man te ļoti patīik.

– Vai ir atšķirība starp QMJHL un MHL?

– Es domāju, ka QMJHL ir ātrāks hokejs, tāpēc, ka laukumi Kanādā ir daudz mazāki, un spēle ir daudz fiziskāka (tiek pielietoti arī daudzi spēka paņēmieni, kuri līgas noteikumos nav atļauti), un, protams, daudz rezultatīvāka.

– Kā tev patīk Blēnvilas-Buābriānas„Armada” komanda? Kāda atmosfēra ir komandā?

– Komanda ir ļoti draudzīga, vienmēr atradīsies cilvēks, kurš var palīdzēt un uzmundrināt, kad spēle neiet. To pašu es arī varu pateikt par treneriem, kopumā kolektīvs ir ļoti labs.

– Kurā komandas maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Kā kad, viss ir atkarīgs no tā kā es strādāju treniņos un spēlēs, dažreiz spēlēju pirmajā maiņā un gadās arī nokļūt ceturtajā, bet tā daudz spēlēju ar Samuel Hodhod un Marcus Hinds.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Katru spēli apmeklē apmēram trīs līdz četri tūkstoši skatītāju. Arēnā ietilpība ir pieci tūkstoši skatītāju vietu, un kad notiek īpaši pasākumi, piemēram, kā oktobra pēdējā mājas spēlē, kad komanda spēlēja rozā kreklos un visa par biļetēm iegūtā nauda tika nodota pretvēža fondam, tad arēna ir pilna.

– Kāpēc spēlē ar 71. numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– 71. numuru man iedeva pagājušajā sezonā HK Rīgas sastāvā, un tas man ļoti iepatikās, tāpēc arī nolēmu turpināt spēlēt ar šo numuru.

– Kādas ir tavas labākās prasmes uz ledus?

– Godīgi sakot, tas ir grūts jautājums, bet es domāju, ka labi pārredzu laukumu un varu atdot labu piespēli, un domāju, ka arī metiens man ir labs, bet vēl jāstrādā, lai šīs prasmes uzlabotu.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Daudz ko, es domāju, ka viss ir jāuzlabo, bet ātrums un fiziskā spēle es domāju ir mans lielākais trūkums. Bet jāstrādā ir pie visa, jo pagaidām nekas nav tik ideāls, kā gribētos.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Kādus trīs gadus biju Edmontonas Oilers fans, bet man mazliet apnika visu laiku redzēt viņus pēdējā vietā [smejas], bet tas nekas, jo droši vien drīz spēle viņiem aizies. Bet ja es izvēlētos, kur spēlēt, tad droši vien, Floridu vai Losandželosu. kuru klimats man ļoti patīk [smejas], bet tas tikai joks. Godīgi sakot, vispār man ir vienalga, kur spēlēt, galvenais, ka tikai spēlētu NHL.

– Kurš ir tavs iecienītākais hokejists?

– Roberts Lipsbergs – protams, viņš nav Malkins vai Krosbijs, bet esmu spēlējis kopā ar viņu kopš 10 gadu vecuma, un par 100 procentiem es varu teikt, ka viņš ir mans iecienītākais spēlētājs. Viņš tagad spēlē WHL kluba Sietlas „Thunderbirds” sastāvā, un viņam ļoti labi iet, ceru, ka drīz visi redzēsim viņu kāda NHL kluba sastāvā.

– Cik bieži tev notiek treniņi?

– Katru dienu, izņemot spēļu dienas, mēnesī sanāk kādas trīs brīvdienas.

– Ir kādi rituāli ko dari pirms spēlēs?

– Īpašu rituālu man nav, galvenais ir nūju sagatavot.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids, izņemot hokeju?

– Mans tētis agrāk spēlēja futbolu, un viņš ir kaislīgs fans, tāpēc daudz spēles esmu skatījies ar viņu kopā, bet vispār man patīk visi komandu sporta veidi – basketbols, beisbols, amerikāņu futbols, es sekoju līdzi tiem visiem.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Gandrīz visu savu brīvo laiku pavadu pie xbox’a [smejas]. Vasarā bija labāk, jo kopā ar komandas biedriem rīkojām visādus pasākumus, piemēram, divreiz nedēļā mums bija golfa turnīrs, bet esmu ļoti vājš golfa spēlētājs, jo tas ir ļoti grūts sporta veids, bet ir ļoti forši ar visu komandu tā pavadīt brīvo laiku.

– Esi jau apskatījis pilsētu? Ir kādas iemīļotas vietas?

– Jā, esmu bijis Monreālas centrā, tā ir ļoti skaista pilsēta. Iecienītākā vieta ir, protams, „BellCentre”- Monreālas „Canadiens” arēna, kura ir lielākā visā Nacionālajā Hokeja līgā. Žēl, ka NHL šogad ir lokauts, tā būtu aizgājis kaut uz vienu spēli,- es nekad neesmu bijis uz NHL spēli, tas ir viens no maniem sapņiem.

– Kādi ir tavi nākotnes plāni?

– Pagaidām nekādu plānu nav, man gribas palikt Ziemeļamerikā, spēlēt hokeju arī nākamgad, bet tad jau redzēsim. kā viss būs.

– Paldies par interviju! Lai veicas!

– Paldies.

Statistika: šosezon Blainville-Boisbriand Armada komandā 33 spēlēs ir guvis 15 (6 vārtus+9 piespēles) punktus un sakrājis 18 soda minūtes.

Intervija ar Kristapu Bazeviču

Intervija ar Kristapu Bazeviču caur facebook.com lapu.

Kristaps Bazevičs:

• Dzimis 1994. gada 2. augustā
• Aizsargs
• Augums – 188 cm
• Svars – 93 kg
• Iepriekšējās komandas: EVHS (2007.-08.), LA selects Bantam AAA (2008.-09.) (3. vieta USA Hockey National Championship), AIK U16  (2009.-10.), AIK J18, Lidingo Vikings J18 un A-Lag (2010.-11), Prince Albert Raiders (WHL), Alaska Avalanche (NAHL) (2011.-12), Johnstown Tomahawks (NAHL – North American Hockey League) (2012.-pašlaik)

– Cik gadu vecumā tu sāki spēlēt hokeju?

– Hokeju es sāku spēlēt četru gadu vecumā. Tētis mani aizveda slidot. Sākumā tas ļoti nepatika, jo nesanāca. Taču ar laiku jau piešāvos, un hokejs man sāka iepatikties. Mans pirmais treneris bija Edmunds Vasiļjevs, un pie viņa es trenējos līdz divpadsmit gadu vecumam.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Pirmo treniņu neatceros, bet atceros, kā tētis mani turēja aiz kapuces, lai nenokrītu. Toreiz mēs spēlējām sunīšus uz ledus, un es biju ļoti dusmīgs, ka nevarēju viņu noķert. Vēlāk tikai sapratu, ka nevarēju viņu aizsniegt tādēļ, ka viņš turēja mani aiz kapuces.

– Tu jau teici, ka tavs pirmais treneris bija Edmunds Vasiļjevs. Vai tev viņš patika kā treneris?

– Jā, treneris Edmunds Vasiļjevs priekš jauno hokejistu sagatavošanas ir ļoti labs. Viņš man iemācīja daudzas lietas, piemēram,hokeja pamatus un spēles izpratni. Mēs regulāri braucām uz turnīriem Vācijā, vēlāk arī uz Čehiju, tajos guvām vērtīgu pieredzi. Protams ir lietas, ko viņš neiemācīja, un vēlāk nācās pašam vai no citiem treneriem to mācīties, taču pamatus viņš ielika.

– Kāpēc izlēmi spēlēt aizsarga pozīcijā?

– Sākumā treneris E.Vasiļjevs mani lika gan centra pozīcijā, gan aizsardzībā. Bet no četrpadsmit gadu vecuma esmu bijis tikai aizsargs.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vispārējie mērķi, ko gribi sasniegt dzīvē?

– Pagaidām koncentrējos uz pašreizējo sezonu, centīšos palīdzēt komandai izcīnīt līgas čempionu titulu un NAHL Robertsona kausu. Domāju, ka iešu NCAA- koledžu hokeja ceļu, bet tad jau laiks vēl rādīs. Pagaidām divus gadus es vēl varu spēlēt junioru līgā. Bet vispār man ļoti gribētos spēlēt Latvijas izlases sastāvā Olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātā. Domāju, ka pārstāvēt savu valsti izlasē, ir lielākais gods hokejistam. Tas ir mans lielais sapnis.

– Kāpēc divus gadus atpakaļ izlēmi doties tieši uz Ziemeļameriku?

– Aizvadīju labu sezonu Zviedrijā, sāka parādīties interese par mani no Ziemeļamerikas un iespēja spēlēt vienā no pasaules spēcīgākajām junioru līgām – Kanādas WHL. Jūnijā pienāca CHL ārzemnieku drafts un WHL klubs Prinsalbertas (Prince Albert)„Raiders” mani izvēlējās.

– Ir atšķirība starp NAHL, WHL un Zviedrijas junioru līgām?

– WHL ir ļoti laba līga, tur ir ļoti augsta individuālā meistarība spēlētājiem, 72 spēļu grafiks maksimāli pielīdzināts NHL grafikam. NAHL līmenis ir diezgan augsts, salīdzinot ar USHL vidējais vecums ir daudz lielāks, jo nav 20 gadīgo spēlētāju ierobežojums, kas paceļ līmeni. Ļoti liela ”sišanās”, jo spēlētāji nav tik meistarīgi, bet ir arī meistarīgi spēlētāji. Domāju, ka stiprākās NAHL komandas USHL [ASV spēcīgākajā junioru līgā- aut.] pēdējā vietā nepaliktu. Zviedrijas „J18 elit” ir laba līga izaugsmei. Tas gluži nav junioru hokejs, jo spēlētāji ir 16-18 gadus veci.

– Kāpēc nesanāca nostiprināties WHL?

– Prinsalbertā nesanāca nostiprināties vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, esvēl nebiju psiholoģiski gatavs. Komandai bija ļoti augsti mērķi, iesākām sezonu ļoti vāji, lielāko daļu spēļu zaudējot. Trenerim vajadzēja izmaiņas un viņš sāka mainīt spēlētājus, vienu brīdi pat bija vienpadsmit aizsargi. Es biju otrais jaunākais aizsargs komandā un vienīgais bez WHL spēļu pieredzes, un mani atskaitīja. Tad par mani lielu interesi izrādīja toreizējā NAHL komanda Aļaskas „Avalanche”. [šajā sezonā tā pārcēlās uz Pensilvānijas štatu ASV austrumos un nomainīja nosaukumu uz Džonstaunas „Tomahawks”].

– Kā tev patīk Džonstaunas „Tomahawks” komanda? Kāda gaisotnevalda komandā?

– Komanda ļoti patīk. Mājas spēlēs gaisotne ir ļoti laba. Uz spēlēm vidēji nāk 2500 fani, un tas laukumā mums ļoti palīdz. Spēles notiek vēsturiskajā „Cambria County War Memorial”, kur tika uzņemta filma Slapshot. Pirms diviem gadiem iepriekšējo komandu Džonstaunas„Chiefs” pārdeva, un cilvēki palika bez hokeja. Cilvēki ir ļoti viesmīlīgi un priecīgi tādēļ, ka hokejs ir atpakaļ pilsētā.

– Kurā maiņā tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Pēdējās spēlēs aizsargu pārus treneri maina, nav tāds noteikts pārinieks. Dažreiz spēli sāku starta pieciniekā, citreiz otrajā vai trešajā aizsargu pārī. Visvairāk tomēr spēlēju kopā ar Cody Bentzel vai Jake Fairchild, bet spēles laikā bieži sanāk uzspēlēt arī pārī ar citiem.

– Kāpēc spēlē ar 5. numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– Man vienmēr ir paticis kā spēlē Niklass Lidstrēms (Nicklas Lidstrom), pēc kā arī cenšos modelēt savu spēles stilu, tāpēc izvēlējos 5. numuru. Diezgan veiksmīgs man bija 36. numurs Zviedrijā, bet Džonstaunā spēlētājiem var būt tikai no 2. līdz 29. numuram.Tāpēc es izvēlējos piekto.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Vienalga kurā, galvenais ir tikt NHL. Bet ja tā jāizvēlas, tadvisvairāk man patīk Ņujorkas (New York)„Rangers”, viņu vēsturiskās arēnas „Madison Square Garden” dēļ.

– Kas ir tavs mīļākais hokejists?

– Skots Stīvenss (Scott Stevens), Niklass Lidstrēms un mūsu pašu Sandis Ozoliņš.

– Cik bieži tev ir treniņi?

– Katru dienu ir treniņi uz ledus un trenažieru zālē.

– Vai ir kādi rituāli, ko tu veic pirms spēles?

– Jā, bet ļoti sīki es nestāstīšu, jo tas ir katra spēlētāja noslēpums. Taču viens no tiem ir tāds, ka es katru reizi velku ekipējuma kreiso pusi pirmo (slidu, elkoņsargu, ceļusargu, cimdu).

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids, izņemot hokeju?

– Man patīk skatīties gan basketbolu, gan futbolu, bet spēlēt patīk basketbolu un pludmales volejbolu.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Ik pa laikam ar komandas biedriem aizejam uz kino, vai uzspēlējam boulingu.

– Vai esi apskatījis pilsētu? Ir kādas iemīļotas vietas?

– Pilsēta nav ļoti liela, tajā ir apmēram desmit tūkstoši iedzīvotāju, bet ir viss kas nepieciešams – ledus halle, trenažieru zāle, lielveikals.

– Paldies par interviju! Lai veicas!

– Paldies!

Statistika: šosezon Johnstown Tomahawks komandā 19 spēlēs ir guvis 5 (3 vārtus+2 piespēles) punktus un sakrājis 31 soda minūti.