Intervija ar Ņikitu Jevpalovu

Intervija ar Ņikitu Jevpalovu caur facebook.com lapu.

Ņikita Jevpalovs:

• Dzimis 1994. gada 9. septembrī
• Centra uzbrucējs
• Augums – 185 cm
• Svars – 88 kg
• Iepriekšējās komandas: Aisbergs 93/94 (2004.-05.), Saga 94 (2005.-06.), Saga 93/94 (2006.-07.), Profs Riga 93 (2007.-08.), SK Riga 94 (2008.-10.), South Muskoka Shield (GMHL – 2010.-11.), HK Riga (MHL – 2011.-12), Blainville- Boisbriand Armada (QMJHL – 2012.-pašlaik)

– Kā tu sāki spēlēt hokeju?

– Vecāki mani uzlika uz slidām divu gadu vecumā, bet uz komandu es aizgāju, kad man bija četri gadi. Maniem vecākiem ļoti patīk hokejs, tāpēc domāju, ka viņi mani aizveda uz treniņiem.

– Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

– Godīgi neatceros, bet tētis stāstīja, ka es biju uz sava viļņa, vienkārši slidinājos apkārt un smaidīju.

– Kas bija tavs pirmais treneris?

– Pirmais treneris man bija Sergejs Ņekrasovs.

– Kāpēc izlēmi spēlēt centra uzbrucēja pozīcijā?

– Es pats neizvēlējos centra uzbrucēja pozīciju, mani ielika spēlēt centrā, un man iepatikās,- tā ir laba pozīcija, esi iekļauts visos spēles momentos.

– Kādi ir tavi mērķi hokejista karjerā? Un vienkārši mērķi ko gribi sasniegt dzīvē?

– Protams, ka gribētu spēlēt NHL, bet līdz tam mērķim ir vēl ļoti tālu un ir jāstrādā daudz, bet tagad mērķis ir labi noslēgt sezonu un mēģināt cīnīties par CHL Memoriālo Kausu.

– Kāpēc izlēmi doties tieši uz Kanādas QMJHL līgu, nevis uz kādām ASV koledžu līgām?   

– Esmu vienmēr sekojis CHL līgām (OHL,WHL,QMJHL), jo daži latvieši agrāk ir spēlējuši tur, un man bija tāds neliels sapnis arī kaut kad uzspēlēt CHL. Un šovasar CHL ārzemnieku draftā mani paņēma Blēnvilas-Buābriānas (Blainville-Boisbriand) „Armada” un, pārāk ilgi nedomājot, es aizbraucu uz turieni spēlēt, un man te ļoti patīik.

– Vai ir atšķirība starp QMJHL un MHL?

– Es domāju, ka QMJHL ir ātrāks hokejs, tāpēc, ka laukumi Kanādā ir daudz mazāki, un spēle ir daudz fiziskāka (tiek pielietoti arī daudzi spēka paņēmieni, kuri līgas noteikumos nav atļauti), un, protams, daudz rezultatīvāka.

– Kā tev patīk Blēnvilas-Buābriānas„Armada” komanda? Kāda atmosfēra ir komandā?

– Komanda ir ļoti draudzīga, vienmēr atradīsies cilvēks, kurš var palīdzēt un uzmundrināt, kad spēle neiet. To pašu es arī varu pateikt par treneriem, kopumā kolektīvs ir ļoti labs.

– Kurā komandas maiņā Tu esi? Ar ko spēlē vienā maiņā?

– Kā kad, viss ir atkarīgs no tā kā es strādāju treniņos un spēlēs, dažreiz spēlēju pirmajā maiņā un gadās arī nokļūt ceturtajā, bet tā daudz spēlēju ar Samuel Hodhod un Marcus Hinds.

– Uz spēlēm nāk daudz līdzjutēju?

– Katru spēli apmeklē apmēram trīs līdz četri tūkstoši skatītāju. Arēnā ietilpība ir pieci tūkstoši skatītāju vietu, un kad notiek īpaši pasākumi, piemēram, kā oktobra pēdējā mājas spēlē, kad komanda spēlēja rozā kreklos un visa par biļetēm iegūtā nauda tika nodota pretvēža fondam, tad arēna ir pilna.

– Kāpēc spēlē ar 71. numuru? Tas tev ir kāds veiksmes skaitlis?

– 71. numuru man iedeva pagājušajā sezonā HK Rīgas sastāvā, un tas man ļoti iepatikās, tāpēc arī nolēmu turpināt spēlēt ar šo numuru.

– Kādas ir tavas labākās prasmes uz ledus?

– Godīgi sakot, tas ir grūts jautājums, bet es domāju, ka labi pārredzu laukumu un varu atdot labu piespēli, un domāju, ka arī metiens man ir labs, bet vēl jāstrādā, lai šīs prasmes uzlabotu.

– Ko tu gribi uzlabot savā spēlē?

– Daudz ko, es domāju, ka viss ir jāuzlabo, bet ātrums un fiziskā spēle es domāju ir mans lielākais trūkums. Bet jāstrādā ir pie visa, jo pagaidām nekas nav tik ideāls, kā gribētos.

– Ja tu varētu spēlēt kādas NHL komandas sastāvā, kurā tu gribētu būt?

– Kādus trīs gadus biju Edmontonas Oilers fans, bet man mazliet apnika visu laiku redzēt viņus pēdējā vietā [smejas], bet tas nekas, jo droši vien drīz spēle viņiem aizies. Bet ja es izvēlētos, kur spēlēt, tad droši vien, Floridu vai Losandželosu. kuru klimats man ļoti patīk [smejas], bet tas tikai joks. Godīgi sakot, vispār man ir vienalga, kur spēlēt, galvenais, ka tikai spēlētu NHL.

– Kurš ir tavs iecienītākais hokejists?

– Roberts Lipsbergs – protams, viņš nav Malkins vai Krosbijs, bet esmu spēlējis kopā ar viņu kopš 10 gadu vecuma, un par 100 procentiem es varu teikt, ka viņš ir mans iecienītākais spēlētājs. Viņš tagad spēlē WHL kluba Sietlas „Thunderbirds” sastāvā, un viņam ļoti labi iet, ceru, ka drīz visi redzēsim viņu kāda NHL kluba sastāvā.

– Cik bieži tev notiek treniņi?

– Katru dienu, izņemot spēļu dienas, mēnesī sanāk kādas trīs brīvdienas.

– Ir kādi rituāli ko dari pirms spēlēs?

– Īpašu rituālu man nav, galvenais ir nūju sagatavot.

– Kāds ir tavs mīļākais sporta veids, izņemot hokeju?

– Mans tētis agrāk spēlēja futbolu, un viņš ir kaislīgs fans, tāpēc daudz spēles esmu skatījies ar viņu kopā, bet vispār man patīk visi komandu sporta veidi – basketbols, beisbols, amerikāņu futbols, es sekoju līdzi tiem visiem.

– Ko tu dari brīvajā laikā?

– Gandrīz visu savu brīvo laiku pavadu pie xbox’a [smejas]. Vasarā bija labāk, jo kopā ar komandas biedriem rīkojām visādus pasākumus, piemēram, divreiz nedēļā mums bija golfa turnīrs, bet esmu ļoti vājš golfa spēlētājs, jo tas ir ļoti grūts sporta veids, bet ir ļoti forši ar visu komandu tā pavadīt brīvo laiku.

– Esi jau apskatījis pilsētu? Ir kādas iemīļotas vietas?

– Jā, esmu bijis Monreālas centrā, tā ir ļoti skaista pilsēta. Iecienītākā vieta ir, protams, „BellCentre”- Monreālas „Canadiens” arēna, kura ir lielākā visā Nacionālajā Hokeja līgā. Žēl, ka NHL šogad ir lokauts, tā būtu aizgājis kaut uz vienu spēli,- es nekad neesmu bijis uz NHL spēli, tas ir viens no maniem sapņiem.

– Kādi ir tavi nākotnes plāni?

– Pagaidām nekādu plānu nav, man gribas palikt Ziemeļamerikā, spēlēt hokeju arī nākamgad, bet tad jau redzēsim. kā viss būs.

– Paldies par interviju! Lai veicas!

– Paldies.

Statistika: šosezon Blainville-Boisbriand Armada komandā 33 spēlēs ir guvis 15 (6 vārtus+9 piespēles) punktus un sakrājis 18 soda minūtes.