12 spēlētāji, kurus uzskatīja par nākamo Grecki

Braiens Uaizmans

brian wisemanKāpēc salīdzināja: 1981. gadā Greckim vēl nebija nevienas uzvaras Stenlija kausā, viņš vēl neguva 50 vārtus 39 spēlēs un nekrāja 200 punktus sezonā, bet jau tad ar viņu salīdzināja talantīgus puišus no visas Kanādas. Par vienu no tādiem stāstīja žurnāls Today, kurš veltīja veselu materiālu 9 gadīgajam Braienam Uaizmenam, kurš savā vecuma kategorijā guva 413 vārtus 80 spēlēs.

“Tas ir visneticamākais, skatāmākais un daudzsolamākais valsts hokejists”, – rakstīja par viņu. Uaizmans pārspēja Grecka bērnu rekordu gandrīz par 30 vārtiem, un pats Veins ieteica viņam ātrāk atrast aģentu. Vienā spēlē Braiena komanda uzvarēja ar rezultātu 21:2, bet viņš guva pat 17 vārtus. “Viņš ir tikpat labs kā Hovs, Rišārs, Hāls, Ors un Greckis,” eksperti teica.

Kas iznāca: Braiens turpināja uguņot studentu līgās. Vienreiz sakrāja gandrīz 100 punktus AHL sezonā un kļuva par IHL play-off MVP. Bet viņa NHL karjera sanāca īsa: 12. raunds un kopējais 257. numurs 1991. gada draftā, kopā 3 spēles Toronto rindās un smadzeņu satricinājums treniņu nometnē. Tagad viņš ir trenera palīgs Mičiganas Universitātes (NCAA) komandā, bet dažus gadus atpakaļ strādāja naftas un gāzes kompānijā.

Džimijs Karsons

320297Kāpēc salīdzināja: 18 gadus vecais uzbrucējs labi debitēja Losandželosas “Kings” sastāvā, pirmajās divās sezonās gūstot 92 vārtus un 186 punktus. Tieši Karsonam pieder NHL rekords guto vārtu skaitā starp jauniešiem (92).

1988. gada augustā tieši Džimijs, kļuva par kompensācijas atslēgas elementu (kopā ar 15 miljoniem dolāru, protams), kuru “Oilers” saņēma no “Kings” par Grecki. Edmontonas iedzīvotāji bija saniknoti un uz ielām dedzināja kluba saimnieku lelles, bet uz Karsonu skatījās ar interesi. Jauns un rezultatīvs uzbrucējs, bet no mīnusiem – nav kanādietis.

Kas iznāca: kaut kā iemainīja Grecki centrā, maiņā kopā ar Tikkanenu un Kurri, sakrājot tieši 100 (49+51) punktus sezonā, bet atlīdzināt Grecka maiņu uz “Kings” Edmontonas fanu sirdīs viņam neizdevās. Avīzes turpināja atgādināt Karsonam , kurš komandā spēlēja pirms viņa. “Oilers” zaudēja bežāk kā bija pieraduši, kas nepatika Edmontonas faniem. Bet jau kad Edmontona pirmajā play-off kārtā zaudēja Grecka Losandželosas “Kings”, sērijā esot vadībā ar 3:1, visvairāk tika tieši Džimijam.

1989. gada novembrī, gadu pēc maiņas uz Edmontonu, Karsons pieprasīja maiņu, sakot, ka viņš vairs nevar spēlēt pilsētā, kur katrs cieš ar Veina sindromu. “Priekš daudziem komandas biedriem Edmontona ir līdzīga Parīzei. Viņi ir izauguši ciemos, un visa viņu jautrība beidzās ar aiziešanu uz bāru. Tas nav priekš manis. Es nevarēju pārvarēt sevi, lai kļūtu par daļu no komandas,” stāstīja Karsons.

Viņu atdeva Detroitai par Džo Mērfiju, Ādamu Greivsu un Petru Klimu, katrs no viņiem deva lielu pienesumu 1990. play-off “Oilers” uzvarā. Bet Karsonam atgriezties uz iepriekšējo līmeni jau nesanāca. Viņš beidza karjeru 28 gadu vecumā, bet tagad viņš ar lepnumu saviem četriem bērniem stāsta, ka savā laikā viņu aizmainīja pret pašu Grecki.

Braiens Fogertijs

Kāpēc salīdzināja: visspējīgākais hokejists Brentfordas vēsturē, vietiņā, kur auga un mācījās Greckis. “Es esmu redzējis spēlējam abus no viņiem, un ticiet, neviens nav bijis labāks par Fogertiju, kad viņš izgāja uz ledus. Veins bija visgudrākais uz laukuma, bet Braiens – vienkārši vislabākais. Tas ir kā salīdzināt “Volkswagen” un “Corvette,” stāstīja žurnālists Bobs Koins, atbildīgais par hokeja attīstību pilsētā.

Fogertijs bija aizsargs, taču tas viņam netraucēja krāt pusotru-divus punktus spēlē un gūt 40-45 vārtus junioru sezonās, pārspējot Bobija Ora un Denisa Potveina rekordus. Skauti teica, ka Braienam bija viss, lai kļūtu par aizsardzības Grecki – ātrums, spēles izpratne, metiens.

Kas iznāca: viss, izņemot raksturu. Sākot no 14-15 gadiem Fogertijs regulāri dzēra, kas nevienu līdz labam nav novedis. Džimijam Delevano no Detroitas pietika ar 5 minūtēm, lai saprastu, ka Braiens komandai neder. Dzeršanas problēmu dēļ viņš nespēja nostiprināties Kvebekā, kura izvēlējās viņu 1987. gada draftā augstāk kā Džo Sakiku. Šīs problēmas dēļ tika atbrīvots no Pitsburgas un Monreālas, kuri deva talantīgajam aizsargam iespēju atgriezties lielajā hokejā. Šīs problēmas dēļ nomainīja desmitiem klubu un apbraukāja visu Rietumeiropu. Beigu beigās tieši tā dēļ Fogertijs nepamodās 2002. gada 6. martā. Viņam bija 32 gadi.

Ričards Parks

Kāpēc salīdzināja: atstāsim šo salīdzinājumu uz Los Angeles Times žurnālista Pola Makleoda sirdsapziņas, kurš 12 gadus vecajā Ričardā saskatīja ne vienkārši zvaigzni, bet uzbrucēju ar priedēkli “super”. Šajā vecumā Parks skaitījās kā viens no talantīgākajiem Dienvidkalifornijas spēlētājiem. “Parks ir tik tehnisks, enerģisks un akurāts piespēlējot, ka nerunāt par viņu kā par nākotnes The Great One bija neiespējami,” rakstīja Makleods.

Kas iznāca: iespējams kaut kur Dienvidkorejā Parku uzskatīja par aziātu Grecki, bet NHL viņš nekad nebija no vadošajiem spēlētājiem. Viņa zvaigžņu stunda – 2003. gada play-off sestā spēle starp Minesotu un Kolorado. Viņš guva divus vārtus, iemetot Ebišeram vārtus papildlaikā. Kopā NHL karjerā Parks sakrāja 241 (102+132) punktus 738 spēlēs.

Eriks Lindros

LINDROSKāpēc salīdzināja: Sport Illustrated ilgu laiku pirms Lindrosa pirmās NHL spēles veltīja viņam divus lielus materiālus, pastāstot visu par hokejista bērnību. Un par viņu bija ko rakstīt. 16 gados viņš uzvarēja jaunatnes pasaules čempionātu, 17 gados kļuva par CHL gada hokejistu, 18 gados meta vārtus Kanādas Kausā, bet 19 gados ieguva sudraba medaļas Olimpiskajās spēlēs Albervilā.

Filadelfijas ģenerālmenedžeris Bobijs Klārks vēl 1989. gada ziemā, divus gadus pirms drafta, teica, ka Eriks būs NHL zvaigzne. Lindrosu salīdzināja ar labākajiem 80. gadu beigu hokejistiem – Grecki, Mesjē un Lemjē. Ar Veinu – par laukuma pārredzēšanu un prasmi atdot precīzu piespēli, ar Mesjē – par harizmas savienošanos, spēku un vārtu nojautu, ar Lemjē – par mācēšanu no nekā izveidot daudz ko.

Kas iznāca: ja Fogertiju sauca par “Volksvāgenu”, tad Lindros ir apvidus auto “Hammers”, kurš uzņemot ātrumu vairs savā ceļā nevienu nemanīja. Pirmo septiņu sezonu laikā Filadelfijā Eriks sakrāja ne mazāk par 70 punktiem un guva 30-40 vārtus, lai gan traumu dēļ viņš neaizvadīja nevienu pilnu sezonu.

Bēdīgi, ja jūs esat zināt kanādieša karjeru tikai pēc viņa sadursmēm ar Kasparaiti un Stīvensu – spēlētājs viņš bija labs, un daži momenti pareģojuma, ka Eriks – the Next One, likās prāvietisks. Piemēram, 1995. gadā, kad viņš kļuva par sezonas vērtīgāko spēlētāju, un 1997. gadā, kad viņa “Flyers” aizcīnījās līdz Stenlija Kausa finālam, uzvarot Grecka “Rangers”, Jāgra un Lemjē “Penguins”, kā arī Hašeka “Sabres”. Bet par pārgalvīgumu, kā uz ceļa, tā arī uz laukuma vajag atmaksāt, un kanādietis sodu neizbēga. Pa lielam Lindrosa karjera beidzās, kad viņam vēl nebija 30 gadi.

[

Sidnijs Krosbijs

635585834175046776-sidney-crosby-2-3Kāpēc salīdzinājs: pats Greckis nosauca viņu par labāko NHL prospektu kopš 1984. gada drafta, kurā tika izvēlēts Mario Lemjē. Krosbijs sakrāja lielu visvisādu kausu un junioru līmeņa rekordu kolekciju. Žurnālisti pievērsa viņam uzmanību, kad viņam bija vēl tikai septiņi gadi, bet 17 gados viņam piedāvāja 7,5 miljonu līgumu uz trīs gadiem. Tāds jauns ģēnijs bija vajadzīgs pašam NHL, nogurušai no Eiropas zvaigžņu un veterānu virskundzības. Pēc lokauta labāku kandidatūru uz titulu “Jaunā līgas zvaigzne” atras nevarēja.

Kas iznāca: 25 gados Greckim jau bija divas uzvaras Stenlija Kausā un sešas Hārta balvas – Krosbijam viens čempiona gredzens un viens MVP tituls. Taču Sidnijam jau ir Olimpiskais zelts un vēl daži rekordi, kuri agrāk piederēja Veinam. Viņš kļuva par visjaunāko hokejistu, kurš sakrāja 100 punktus sezonā, viņš bija kapteinis “Penguins” uzvaras sezonā nepilnos 22 gados. Daži statistiķi pilnā nopietnībā rēķina, kad un vai Krosbijs varēs panākt Grecki punktu skaita ziņā, taču priekš tā vārtsargu aizsargus vajag pataisīt vismaz divas reizes mazākus.

Aleksandrs Ovečkins

Kāpēc salīdzināja: šo jautājumu žurnālisti bija pacēluši vairākas reizes pēc Ovečkina iespaidīgās spēles 2007./2008. gada čempionātā, kurā viņš guva 65 vārtus. Pat Greckis teica, ka Ovečkins ir spējigs gūt arī 90 vārtus, tātad, pretendēt uz viņa rekordu (92). Pirmajos trīs gados NHL viņš atzīmējās ar 163 vārtu guvumiem, piekāpjoties pēc šī rādītāja tikai Veinam (198) un Maikam Bossi (177).

“Ovečkins met kā Bossi, skraida kā Kurri, un grūstās kā Mesjē. Viss, kas ir vajadzīgs hokejistam,” stāstīja Veins. Pēc Korija Mesisaka, no Washington Times, aprēķiniem, uz līguma ar Capitals beigu momenta (2020./2021.) Aleksandram bija jāatpaliek no Grecka tikai par 17 precīziem metieniem, un tad viņam vēl būs tikai 36 gadi.

Kas iznāca: atpalikšana no Veina kopš tā laika, protams, samazinājās, taču ne tik stipri, kā rēķināja statistiķi – Ovečkina 371 pret Grecka 894. Lai panāktu kanādieti līdz 2021. gadam Ovečkinam vajag gūt ne mazāk kā 58 vārtus katrā sezonā, taču šī atzīme visā viņa karjerā tika sasniegta tikai reizi. Bet, kā teica pats Greckis, Vašingtonas “astotniekam” nav pazīstams vārds “neiespējami”.

Fils Kesels

Kāpēc salīdzināja: plecīgs uzbrucējs ļoti spilgti spēlēja junioru un jaunatnes līmenī, liekot noticēt hokeja zvaigznes rašanās no ASV. 16 gados viņš kļuva par labāko pasaules čempionāta (U-18) snaiperi, sastādot Malkinam kompāniju simboliskajā turnīra izlasēm nākamajā sezonā viņš guva 41 vārtus un sakrāja 73 punktus 41 spēlē USDP un dominēja otrajā priekš sevis junioru pasaules čempionātā. Tika gaidīts, ka viņš ies pēc Sidnija Krosbija pēdām un dosies uz vienu no CHL klubiem, taču Kesels deva priekšroku hokeju apvienot ar mācībām Minesotas Universitātes komandā.

Kas iznāca: pagaidām Toronto uzbrucēju ar Grecki apvieno tikai viens – abi kļuva par skaļas apmaiņas dalībniekiem, par  kuras nozīmīgumu runāja, runā un runās.

Andželo Espozito

Kāpēc salīdzināja: nepaspēja CHL atvadīties no Krosbija, kā tajā parādijās jauns 16 gadīgs talants. Andželo Espozito atnāca uz Kvebekas “Remparts” no Šatanakas San Marī skolas, kurā mācījās Sidnijs, un uzreiz kļuva par sezonas atklājumu. Enerģiskais uzbrucējas sakrāja 98 (39+59) punktus, kļūstot par otro kanādiešu bombardieri, neskatoties uz to, ka lielāka viņa komandas daļa bija 2-3 gadus vecāka. Viņš pats saņēma izsaukumu uz Kanādas junioru izlases nometni pirms pasaules čempionāta, taču zaudēja cīņu par vietu ar Teivsu. “Vai viņš kļūs par nākamo pēc Grecka?” uzdevās ar jautājumu The Vancouver Sun 2005. gada decembrī.

Kas iznāca: nekļuva. Pēc Radulova aiziešanas no Kvebekas, Andželo rezultativitāte ievērojami samazinājās, bet kopā ar to arī pozīcijas draftā. Pitsburga izvēlējās uzbrucēju ar 20. numuru, taču jau pēc dažiem mēnešiem atdeva viņu Atlantai kompensācijā par Marianu Hossu. Paspēlējot AHL, Espozito pārcēlās uz Eiropu, kur arī neuguņoja. Pagājušās sezonas otro pusi viņš pavadīja Itālijā. Vienīgais Andželo nozīmīgais sasniegums paliek uzvaras vārti 2009. gada U-20 pasaules čempionātā .

Džons Tavares

Kāpēc salīdzināja: ja par Espozito avīžnieki vēl šaubījās, tad Tavaresa gadījumā divu domu nebija. “He is the Next One!” praktiski sinhroni uzrakstīja žurnālisti pēc tam, kad Džons pārspēja Veina Grecka rekordu OHL sezonā gūto vārtu skaitā 16 gadīgajiem. Nākamais “Islanders” līderis pabeidza savu junioru karjeru ar 215 gūtiem vārtiem (vēl viens rekords) un ap tūkstoti cildinošām skautu atsauksmēm, kuri sauca viņu par “Nākamo”.

Kas iznāca: četros gados “Islanders” komandā Tavares guva vairāk par simts vārtiem. Pēc pārejas uz pieaugušo hokeju Džons neko, izņemot Špenglera Kausu, neuzvarēja – ne ar komandu, ne pats – taču viņam vēl nav pat 25 gadu.

Raiens Naidžents-Hopkins

Kāpēc salīdzināja: tehnisks centrs ar kanādiešu pasi un teicamu laukuma pārredzēšanu. Izvēlēts ar pirmo drafta numuru. Ar Edmontonu. Ar to ir vairāk kā pietiekami.

Kas iznāca: jautājumu pagaidām ir vairāk nekā atbilžu. Ja ne trauma, tad Raiens iegūtu Kaldera Trofeju debijas sezonā, taču otrais gads viņam galīgi neizdevies – 24 (4+20) punkti 40 spēlēs.

Konors Makdeivids

Kāpēc salīdzinā: “Eri Otters” uzbrucēju biežāk sauc par nākamo Krosbiju, taču tas ir apmēram tas pats, kas būt par jauno Grecki. Makdeivids – viens no trim spēlētājiem OHL vēsturē, kuriem atļāva spēlēt līga 15 gados, un viņš nevis vienkārši sēdēja ceturtajā maiņā, bet tiešām taisīja rezultātu. 66 punkti pirmajā regulārajā sezonā Otters komandā atnesa viņam sezonas labākā jauniņā titulu, bet Konora sniegums junioru pasaules čempionātā apliecināja, ka viņā tiešām vajag ieskatīties.

Kas iznāca: Makdeivids varēs izvirzīt savu kandidatūru draftā tikai 2015. gadā.

Advertisements

2 Responses to 12 spēlētāji, kurus uzskatīja par nākamo Grecki

  1. indress says:

    viss jau labi, tikai neiet kopā – Fogartijs, piemēram, Kvebekā nevis “Dzeršanas problēmu dēļ viņš neuzspēlēja Kvebekā”, bet nospēlēja 110 spēles. Bet pluss par rakstu!

    Like

  2. Gena says:

    Tu esi izcils. tev jāiet strādāt uz kādu ziņu portālu.

    Like

Pievenot komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: