“Rīdzinieku septembris”. Kā Rīga sāka sezonu

Laukā jau ir oktobris, no kokiem sāk birt lapas, un tas nozīmē, ka ir beidzies pirmais KHL regulārās sezonas mēnesis. Atnāca laiks padalīties ar savām domām un novērojumiem par sezonas sākumu.

Sezona sākās daudzsološi, ar pārliecinošu uzvaru par pērnā gada Gagarina Kausa finālistu – Kazaņas “Ak Bars”. Spēle ar Kazaņu bija līdzīga uz pirmssezonas turpinājumu, rīdzinieki darbojās pārliecinoši, presingoja pretinieka zonā un spēlēja uz pretuzbrukumiem. No otrās spēles treneru štābs nez kāpēc nolēma, ka komandai jāspēlē ar pirmo numuru, par ko arī samaksāja spēlē ar “Severstal”. Čerepoveca to arī darīja, ka skrēja ātros pretuzbrukumos, izveidojot momentu pēc momenta un kā rezultātā izcīnīja uzvaru papildlaikā. Pēc šīs spēles sākās spēle kā pa kalniem, pēc graujošas uzvaras par Minsku bija graujošs zaudējums pret “CSKA” un ar katru nākamo spēli komanda zaudēja pārliecību par saviem spēkiem. Ripa negāja vārtos pēc izciliem momentiem.

Rīgai grūtais sezonas sākums nav nekāds jaunums, gandrīz katrs rudens bija izgāzts rezultāta ziņā. Par izņēmumu var skaitīt sesto sezonu, kura uz doto momentu ir labākā jaunā Rīgas “Dinamo” sezona. Vissliktāk, ka šogad 7 no 10 zaudējumiem bija pret tiešajiem konkurentiem par vietu play-off. Kopumā zaudēja 17 punktus spēlēs ar “Slovan”, “Spartak”, “Medveščak”, “Vitjaz” un “Severstal”. Tas ir kritisks skaitlis un sezonas beigās tieši šo punktu var nepietikt iekļūšanai Rietumu labāko astotniekā.

Kāpēc tad tāds rezultāts? Pirmkārt, pilnīgs komandas spēles trūkums. Lielākā daļa vārtu tika gūti pēc atsevišķu spēlētāju individuālām darbībām, nevis komandas. Treneru kļūda, ka pirmssezonā viņi pat nedomāja mainīt virknējumus, bet kā sāka ar pirmo spēli iespēlēt trijniekus, tā līdz sezonas sākumam neko arī nemainīja. Astoņās pirmssezonas spēlēs vajadzīgā ķīmija tā arī netika atrasta un tikai sezonas gaitā sākās uzbrucēju trijnieku jaukšana. Par kādu saspēli var iet runa? Retorisks jautājums. Piespēles neiet cauri, spēlētāji nezin, kur viņiem jāatrodas tajā vai citā situācijā, bet uzbrukuma zonā visu laiku ir kaut kāds juceklis. Tāpēc arī nākas atsevišķiem spēlētājiem rādīt savu individuālo meistarību. Sezonas sākumā tie bija trešā trijnieka spēlētāji, Tālo Austrumu izbraukumā spēli uz sevi ņēma Miķelis Rēdlihs un Tims Sestito, kurus Heikile sezonas gaitā ielika vienā trijniekā, bet pēdējās spēlēs vadošajās lomās beidzot izgāja pirmā trijnieka spēlētāji – Dārziņš, Leino un Indrašis. Lai stabili sasniegt pozitīvu rezultātu, vajag lai katrsspēletājs rādītu savu labāko hokeju katrā spēlē.

No pozitīvajiem momentiem vajag atzīmēt komandas jaunpienācēja, Tima Sestito, spēli. Kad parādījās ziņa par viņa parakstīšanu, lielākā daļa līdzjūtēju bija neapmierināti. Kā komandai var palīdzēt spēlētājs, kurš nav guvis nevienus vārtus 101 NHL spēlē? Kā izrādījās, ar vārtiem. Uz doto momentu Sestito kopā ar Indraši ar 6 gūtiem vārtiem ir labākie komandas snaiperi. Labumu viņš pienes ne tikai metot ripas pretinieka vārtos, Tims ir komandas gara līderis, vienmēr pastāvēs par sevi un par komandasbiedriem. Īsts ziemeļamerikāņu cīnītājs, Rīgā tādu vēl nav bijis.

 

Spēle nevienādos sastāvos

Par šo spēles komponentu vajag uzrakstīt atsevišķi. Pie pilna kādas izspēles vai domas trūkuma, rīdzinieku klubs atrodas sestajā vietā līgā vāirākuma izspēlē. 55 vairākuma mēģinājumos gūti 10 vārti (18,2%), pāris vārti tika gūti pretuzbrukumos, kā piemēram, Dārziņa vārti pret “SKA”. Vairākuma izspēle vēljoprojām paliek liela problēma. Realizēt skaitlisko vairākumu uz individuālas spēles rēķina tā nav lieta.

Mazākuma izspēlē rīdzinieki ļoti cieši piespiežas vārtiem, vai spēlētāji zaudē savas pozīcijas, kā rezultātā – 78,6% un 26. vieta līgā šajā rādītājā.

Es neesmu treneru atbrīvošanas piekritējs, taču tagad komanda daudzās lietās zaudē tieši treneru kļūdu dēļ.

 

Fiziskā sagatavotība

Kā jau tika atzīmēts iepriekšējos rakstos, komandu šogad papildināja ne tikai jauni spēlētāji, bet arī jauns fiziskās sagatavotības treneris, kuram tāda jēdziena kā bedre vienkārši nav. Un viņam nekādu pretenziju nav, spēlētāju fiziskajā plānā pietiek uz visiem trīs spēles periodiem un pēc Rābes vārdiem komanda sezonas gaitā tikai pieliks klāt. Sportacentrs.com žurnālists Jānis Celmiņš dažas dienas atpakaļ uztaisīja mini-interviju ar Eduardu Rābi, bet es citēšu dažu teikumus.

„Viņi šādā režīmā iepriekš nebija strādājuši, pirmssezonā slodzes bija pamatīgas, ne tādas, kā iepriekš. Tagad tas viss ir jāizstrādā. Tu labi zini, kā ir, kad esi pārēdies, lūk tā šobrīd jūtas viņi,” metot aci ledus laukuma virzienā, teic Eduards Rābe.

„Tagad ir posms, kad šī sajūta ir jāizstrādā. Labā ziņa gan ir tā, ka fiziski mēs šobrīd neatpaliekam ne no viena. Spēļu trešos periodus spēlējam labi, noguruma pazīmju nav. Arī spēlētāji paši neteiks, ka ir noguruši, jo nav. Pat pēc garākā sezonas izbraukuma visi jūtas labi, taču ir neliela smaguma sajūta.”

Pēc piesu zaudējumu sērijas daudzi jau sāka mest akmeņus Rābes dārzā. “Es to visu ļoti labi saprotu un zinu, taču neviens treneris neļaus man samelot, ka jau vasarā prognozēju smagu sezonas startu. Es tam visam esmu gājis cauri. Tiksim pāri šai „pārēšanās” sajūtai, un viss būs vēl labāk,” nobeigumā teica Rābe.

Priekšā ir izbraukuma spēles ar “Lada”, “Neftehimik” un “Traktor”, kurās komandai jāgūst maksimālais punktu skaits, pretinieki ir pa spēkam.

Advertisements

Pievenot komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: