NHL play-off evolūcija

NHL play-off formāts ne vienmēr ir bijis vienāds un izgāja cauri lielam izmaiņu skaitam.

Tieši par visām šīm izmaiņām un jaunievedumiem šodien arī ies runa. Lai vieglāk visu saprast būs piedāvātas bildes.

Stenlija kauss tika izspēlēts jau pirms NHL izveidošanas, tāpēc pirmās sezonas līga nebija trofejas īpašniece. NHL čempionam kausa ieguvei vajadzēja uzvarēt konkurējošās līgas čempionu – Klusā okeāna piekrastes hokeja asociācija (PCHA).

1918 – 1921

No četrām komandām play-off tika divas, kuras uzvarēja pirmo un otro regulārās sezonas apli.* Tālāk viņas tikās NHL minifinālā, kurš sastāvēja no divām spēlēm. Uzvarētāju noteica pēc divu spēļu gūto vārtu skaita, t.i. tā, kā tas tagad ir futbolā.

Uzvarētājs tika Stenlija kausa finālā, kur sērijā līdz trim uzvarām noteica uzvarētāju.

*Šai formulai bija viens jūtams mīnus – abus apļus varēja uzvarēt viena un tā pati komanda. Kā tas bija 1919./1920. sezonā, kad to izdarīja Otava. Tad divspēļu NHL “play-off” nebija un “Senators” automātiski tika Stenlija kausa finālā. Pie tam šī sezona bija vienīgā, kad nebija NHL “play-off”.

1922 – 1924

Play-off tika nevis pirmā un otrā apļa uzvarētāji, bet komandas, kuras ieņēma pirmo un otro vietu pēc abiem apļiem kopā.

Par Stenlija kausu tagad cīnījās trīs līgu čempioni – NHL un PCHA pievienojās WCHL.

Ja 1922. gadā NHL čempions uzreiz tika finālā (pārējo divu līgu čempioni noskaidroja citu finālistu), tad 1923. un 1924. gadā vajadzēja sākt no pusfināla ar PCHA, bet WCHL čempions gaidīja pretinieku finālā. 1923. gadā pusfināls bija līdz trim uzvarām, bet 1924. līdz divām.

Stenlija kausa finālsērija kļuva īsāka – tikai līdz 2 uzvarām.

1925 – 1926

NHL play-off paplašinājās – play-off tagad iekļuva trīs komandas. Komanda, kura ieņēma pirmo vietu uzreiz tika NHL finālā, bet otrā un trešā komanda sāka no pusfināla. Sērija bija pēc futbola sistēmas – 2 spēles un vārtu summa.

Tā kā 1924. gadā PCHA beidza savu pastāvēšanu – atgriezās pie vecās shēmas, kad Stenlija kausa finālsērija bija līdz trīs uzvarām.

1927 – 1928

1926. gadā savu pastāvēšanu beidza arī WCHL un Stenlija kauss tagad (un līdz šim) kļuva par līgas īpašumu.

Pie tam līga paplašinājās un tika izveidoti divi divizioni (Kanādas un Amerikas), katrā bija pa piecām komandām. No katra diviziona play-off tika pa trīs komandām. Divizionu uzvarētāji uzreiz tika pusfinālā. Kas attiecas uz pārējo četrinieku, tad komandas izveidoja divizionu pārus.

Līdz finālam bija futbola sistēma (pēc divu spēļu summas). Finālā spēlēja līdz divām uzvarām. 1928. finālsērija kļuva garāka – līdz trīs uzvarām.

1927

1929 – 1930

Komandas, kuras uzvarēja savos divizionos uzreiz tika pusfinālā, kur spēlēja savā starpā līdz trim uzvarām. Pārējais četrinieks sāka no ceturdaļfināla. Vienu pāri veidoja komandas, kuras ieņēma otro vietu Kanādas un Amerikas divizionā, otru pāri veidoja komandas, kuas ieņēma trešo vietu. Uzvarētājs tika noskaidrots pēc divu spēļu gūto vārtu summas. Katrā pusfinālā šo pāru uzvarētāji sērijā līdz divām uzvarām noskaidroja otro finālistu.

Stenlija kausa finālsērija bija līdz divām spēlēm.

Capture

1931 – 1935

Tagad ceturdaļfināla uzvarētāji pusfinālā spēlēja ne sēriju līdz divām uzvarām, bet pēc divu spēļu vārtu summas.

Bez tam finālsērija kļuva garāka – līdz trim uzvarām.

1936 

Ceturdaļfināla uzvarētāji atkal spēlēja līdz divām uzvarām.

1937-1938

Ceturdaļfinālos spēlēja līdz divām uzvarām.

1939 – 1942

Šajā periodā bija līgas vēsturē visliberālākā sistēma tikšanā play-off – no septiņām komandām play-off tika sešas.

Kas attiecas uz pašu play-off shēmu, tad tā palika tāda pati, taču ar daudzām niansēm.

Divas labākās regulārās sezonas komandas automātiski tika pusfinālā, kur sērijā līdz četrām uzvarām noskaidroja finālistu. Kas attiecas uz pārējo četrinieku, tad viņi atradās tabulas otrajā pusē – trešā komanda spēlēja ar ceturto, bet piektā ar sesto. Sērijas bija līdz divām uzvarām. Tad šo sēriju uzvarētāji spēlēja pusfinālā, sērijā līdz divām uzvarām.

Finālsērija pirmoreiz tika spēlēta līdz četrām uzvarām.

Capture

“Lielā sešinieka” laikmets (1943 – 1967)

“Lielā sešinieka” laikmets sanāca pats stabilākais attiecībā ne tikai uz sastāvu un komandu skaitu, bet arī play-off shēmas, kura nemainījās 25 gadu garumā.

No sešām komandām četras cīnījās par Stenlija kausu. Labākā regulārās sezonas komanda spēlēja pusfinālā ar trešo komandu, bet otrā ar ceturto.

Visi raundi bija līdz četrām uzvarām.

Capture

1967. gada ekspansija

1968 – 1970

Līgā ienāca sešas jaunas komandas. Bija izveidoti divi divizioni – Austrumu (pārstāvētais ar veco sešinieku) un Rietumu (no jaunā sešinieka).

Play-off shēma pirmās trīs sezonas bija tikai ar tādu atšķirību, ka komandas spēlēja savu divizionu starpā.

Capture

1971 – 1972

Ja agrāk Austurumu un Rietumu pāri bija izvietoti dažādās play-off tabulas pusēs, tad tagad viņus sāka krustot. Austrumu pāris (pirmā ar trešo komandu) bija izvietots kopā ar Rietumu pāri (otro ar ceturto komandu), bet otrajā pusē attiecīgi Rietumu pāris (pirmā ar trešo) un Austurumu pāris (otrā ar ceturto).

 

Capture

1973 – 1974

Tas pats, tikai samainījās krustojumi – tagad pirmā ar ceturto un otrā ar trešo, nevis pirmā ar trešo un otrā ar ceturto.

1975 – 1979

Pati grūtākā un neskaidrākā play-off shēma kāda ir bijusi NHL.

Tika izveidoti četri divizioni, no katra play-off iekļuva trīs komandas, t.i. kopā divpadsmit. Katra komanda pirms play-off saņēma savu numuru – protams no 1 līdz 12.

Četrinieks, kurš uzvarēja savus divizionus, automātiski iekļuva ceturdaļfinālā. Pārējās astoņas komandas sāka no atlases raunda, līdz divām uzvarām. Astotnieks dalijās balstoties uz regulārajā sezonā sakrātajiem punktiem – 1 ar 8, 2 ar 7, 3 ar 6, 4 ar 5.

Ceturdaļfinālā pārus dalīja balstoties no numura, saņemtā play-off sākumā – pats augstākais ar pašu zemāko utt.

1980 – 1981

Tagad visas komandas sāka no atlases raunda, kurš bija jau līdz trim uzvarām. Play-off tika ne divpadsmit komandas, bet sešpadsmit (kā nekā komandu skaits izauga), pie tam garantēti tika divizionu līdzeri. Pārējās divpadsmit komandas iekļuva pēc sezonā sakrāto punktu skaita, t.i. no viena diviziona varēja iekļūt play-off vairāk nekā no cita.

Katra no sešpadsmit komandām dabūja savu numuru (no 1 līdz 16), balstoties uz sakrāto punktu skaita. T.i. diviziona uzvarētājs varēja dabūt visai zemu numuru.

Kas attiecas uz play-off shēmu – 1 ar 16 komandu, 2 ar 15, 3 ar 14 utt.

Nākamajos raundos pārus arī noteica saņemtie numuri – augstākais ar zemāko. (sk. zemāk. Ja Edmontona ar 16 numuru uzvarētu Filadelfiju, tad ceturdaļfinālā spēlētu ar Bufalo, nevis “Rangers”).

Capture

1982 – 1986

Viss kļuva labāk nokonstruēts. Bija izveidoti divas konference – pa diviem divizioniem katrā. No 1982. gada komandas play-off spēlēja ar sava diviziona komandām, tāda sistēma turpinājās 11 sezonas. Ja agrāk 16 komandas saņēma numurus no 1 līdz 16, tad tagad no 1 līdz 4 (katrā divizionā). Labākā diviziona komanda spēlēja ar komandu, kura ieņēma ceturto vietu, bet otrā ar trešo. Un tā visos četros divizionos. Vieglāk sakot, līdz trešajam raundam sērijas bija iekš divizioniem.

Capture

1987 – 1993

Bija tas pats, tikai no 1987. gada pirmajā raundā spēlēja līdz četrām uzvarām. Vieglāk sakot, sākā “4 raundi līdz 4 uzvarām” laikmets, kurš pastāv līdz šai dienai.

1994 – 1998

Ja agrāk no katra diviziona iekļuva play-off pa četrām komandām, tad tagad varēja būt arī trīs no viena un pieci no cita. “Austrumu” un “Rietumu” astotnieki saņēma vietas no 1 līdz 8 un krustojās play-off – komanda ar augstāko vietu spēlēja ar zemāko utt. (1 ar 8, 2 ar 7, 3 ar 6, 4 ar 5).

Capture

Sešu divizionu laikmets 1999. – 2013.

Deviņdesmito gadu beigās – 2000. gadu sākumā komandu skaits līgā pieauga un pieauga divizionu skaits no četriem līdz sešiem.

Ja agrāk uzvara divizionā nepalīdzēja iegūt augsto vietu tabulā, tad tagad divizionu līderi aizņēma pirmās trīs vietas tabulā. Skatāms piemērs ar Karolīnu 1998./1999. sezonā, kad komanda sakrāja 86 punktus un pēc iepriekšējiem noteikumiem saņemtu astoto vietu, bet dēļ uzvaras divizionā bija trešā Austrumos.

2014 – tagad

2013. gadā divizionu skaits samazinājās no sešiem līdz četriem un būtiski mainījās play-off shēma.

Pirmās trīs savu divizionu komandas sastādīja pirmās 12 play-off komandas. Pārējās četras vakances tiek aizpildītas ar komandām, kurām ir labāki rādītāji savu konferenču tabulās neskatoties uz to, kurā no diviem savu konferenču divizioniem viņas atrodas. Ir iespēja, ka viens no diviem divizioniem var būt pārstāvēts play-off ar piecām komandām, bet otrs tikai ar trim.

“Laimīgo biļešu” īpašnieki katrā no konferencēm balstās uz regulārajā sezonā sakrāto punktu skaita. Diviziona uzvarētājs ar lielāko punktu skaitu spēlē ar “laimīgās biļetes” īpašniekuar mazāko punktu skaitu. Diviziona uzvarētājs ar mazāko punktu skaitu spēlē ar “laimīgās biļetes” īpašnieku ar otro mazāko punktu skaitu.

Komandas, kuras ieņēma otro un trešo vietu savos divizionos spēlē savā starpā pirmajā play-off raundā. Pēc pirmā raunda komandas netiek sasijātas, tāpēc šo sēriju uzvarētāji spēlē savu konferenču finālā un saņem iespēju uz tikšanu Stenlija kausa finālā.

Capture

Если какая схема не понятна, спрашивайте. Ja kāda shēma nav saprotama, jautājiet.

Advertisements

2 Responses to NHL play-off evolūcija

  1. Enricco_LV says:

    Liels paldies par jauniem faktiem!
    Izlabo kļūdas un būs SUPER raksts!!! Katrā ziņā – saturiski krietni vērtīgāks kā vidējais sportacentrs.com tulkojums!

    Like

    • 🙂

      Like

Pievenot komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: