Aizermans, Hašeks, Hals un citas NHL zvaigznes, kas izcīnīja Stenlija kausu tikai pēc 30.

Foto: Fotobank/Getty Images/B Bennett

Stīvs Aizermans, Detroitas “Red Wings” – pirmā uzvara 32. gados

Kas bija nepieciešams: galvenais treneris izmainīja savu spēles stilu

Stīvs Aizermans – tas ir praktiski 80. gadu beigu – 90. gadu sākuma Ovečkins, tikai viņš spēlēja centra pozīcijā un individuālu balvu viņam bija mazāk. Taču Stīvs bija trešais Hārta balvas balsošanā ar veseliem Lemjē un Gretski, kas tajos gados praktiski nozīmēja, ka viņš bija viens no labākajiem. Pateicoties Aizermanam Detroita atcerējās par to, ka vēsturiskais komandas nosaukums tomēr ir “sarkanie” (Red), nevis “mirušie” (Dead) “Wings”, kā viņus nosauca par nebeidzamajām neveiksmīgajām sezonām. Stīvs ātri kļuva par vienu no skatāmākaiem un rezultatīvākajiem NHL spēlētājiem.

Viņa piektajā NHL sezonā viņš guva 50 vārtus un sakrāja 100 punktus, pecāk pacēla latiņu līdz 65 vārtiem un 155 punktiem, bombardieru sarakstā atpaliekot tikai no Veina un Mario. Viņa virtuozie izgājieni nepameta hokeja hit-parādes, Aizermans guva vārtus no jebkuras pozīcijas, viņu neuztrauca, cik spēlētāju stāv viņam priekšā – divi, trīs vai pieci. 10 gadu laikā viņš guva 445 vārtus un sakrāja vairāk kā 1000 punktus (viena sezona bija izbojāta traumas dēļ), 5 reizes guva vairāk par 50 vārtiem sezonā, sešas reizes sakrāja vairāk par 100 punktiem. Krasi pat priekš to laiku atklātā hokeja.

Taču, kad apkopoja play-off, palielīties Stīvam nebija ar ko. Tajos pašos 10 gados viņa komanda play-off tikai divas tika tālāk par pirmo kārtu, bet viņas līderis kaut arī meta iekšā, bija nelietderīgs aizsardzībā (57 spēlēs -24). Mainījās arī galvenie treneri, partneri, bet rezultāts palika tāds pats. Ik gadu aprīlī Aizermanam vajadzēja atvainoties līdzjūtējiem par kārtējo neveiksmīgo sezonu un solīt, ka jau nākamajā reize Stenlija Kauss jau noteikti nokļūs Detroitā. 1992. gadā bija baumas par Stīva aizmainīšanu pret Ēriku Lindrosu, taču komandā atrada gudrāku veidu. Uzaicināja trenera amatam Skotiju Boumenu, cilvēku, kurš saprot kā aizvest komandu līdz uzvarai.

“Skotijs uzreiz pienāca mums klāt un uzreiz pateica, ka mums ir labāk jāaizsargājas, kā komanda”. Un piebilda: ” Puiši, kāmēr es esmu te, būs tā. Tā ir programma. Ja jūs gribat būt daļa no tās, tad jums ir jāseko maniem noteikumiem”, atcerējās Aizermans. Teikt, ka viss pārgāja gludi, nozīmē kaut ko noklusēt. 1995. gada rudenī Detroita apdomāja sava kapteiņa, kurš ne īpaši saprata Boumena shēmas, maiņas variantu uz “Senators” pret Alekseju Jašinu. To pecāk apstiprināja arī Pjērs Maguaiers, bet, kā noskaidrojās, “Red Wings” speciāli uztaisīja sarunas, lai papildus motivēt Stīvu.

Laimīga kļuva Aizermana 13. sezona NHL. Detroitā uz to momentu savācās Šenahans un Larijs Mērfijs, “Krievu piecinieks” un daži zviedru hokejisti, enerģijas maiņa ar Dreiperu, Moltbiju un Makārtiju. Stenlija Kausa finālā Detrita Filadelfijai iemeta 16 vārtus 4 spēlē, bet uzvarēja Lindrosa komandu pirmām kārtām pateicoties spēlei aizsardzībā.

Rejs Burks, Kolorādo.” Avalanche” – pirmā uzvara 39. gados.

Rejs Burks

Kas bija nepieciešams: nomainīja autsaideru pret vienu no labākajām NHL komandām.

Visu laiku labāko “Bruins” aizsargu bija nepareizi uzskatīt par kausu neveiksminieku. Protams, veiksmes play-off, Burkam un viņa partneriem nepietika, bet tā pat arī neveicās pārējām NHL komandām, spēlējušām “Islanders” Bossī un Trotjē, “Oilers” Gretski un Mesjē, “Penguins” Frensisa un Lemjē ērā. “Bruins” divreiz Stenlija Kausa finālā zaudēja “Oilers”, 1991. gadā pusfinālā zaudēja “Penguins”, sērijas gaitā esot vadībā 2:0, bet 1992. gadā zaudēja nākamajiem čempioniem četrās spēlēs. Kā redzat, iespēja iegūt kausu līdz 30 gadiem Rejam ja arī bija, tad minimāla. Daudz vieglāk viņam bija iegūt Norisa trofeju un divus Kanādas Kausa zeltus, nekā uzvarēt play-off.

Deviņdesmito gadu vidū Bostona no labākajām komandām kļuva par viduvēju, bet pēc tam arī par autsaideru, kurš draftā izvēlējās pirmais. Burks no komandas varēja aiziet jau 1997. gadā, kad beidzās viņa piecu gadu līgums, bet nolēma paskatīties, pie kā novedīs “Bruins” pārbūve. Tur parādījās jaunie talanti, Samsonovs un Torntons, kuri varēja izšaut tuvākajā nākotnē. Brīnuma nenotika. 1999./2000. gada regulārās sezonas vidū kļuva zināms, ka Bostona neiekļūs play-off, bet viņu galvenā zvaigzne, uzstādījušā uz to momentu visus iespējamos rekordus, nomainīs komandu.

Pārejas variantu bija daudz. Visvairāk Burks gribēja uz Filadelfiju, kur spēlēja viņa draugs Ēriks Dežardēns, taču “Flyers” noskopoja jauno vārtsargu Maksimu Uelē. Viņš skaitījās vistalantīgākais kluba prospekts, bet kopā NHL aizvadīja tikai 10 spēles. Reja B variants bija Detroita, taču tagad jau “Bruins” nepieņēma kompensāciju divu aizsargu, Dandeno un Džesija Uollina, veidā. Kolorādo visu šo laiku staigāja turpu šurpu, un pat savādi, ka tieši viņi ieguva veterānu. Kopāar Burku “Avalanche” devās arī Deivs Andreičuks, kurš tik pat cerēja par Stenlija Kausu. Bostona pretī abiem saņēma Rolstonu, Polsonu, Greņjē un pirmo drafta izvēli.

Kolorādo uzvarēja savu galveno pretinieku no Detroitas. Bet konferences finālā zaudēja Dallasai. Burks varēja beigt karjeru, doties uz Filadelfiju vai jēbkuru citu līgas klubu, bet tā vietā palika Kolorādo, sakot, ka te viņam vēl jāpabeidz kaut kādi darbi. Nojauta nepievīla. Nākamajā gadā “Avalanche” nebija līdzīgu regulārajā sezonā, bet play-off visi tikai to momentu vien gaidīja, lai izkliegtu: “Burks izpildīja sava sapni!”.

Tēmu Selane, Anaheimas “Ducks” – pirmā uzvara 37. gados

Tēmu SelaneKas bija vajadzīgs: izmainījās viņa loma komandā, komandā parādījās stipra aizsardzība.

Jaunībā soms bez problēmām guva pa 45-50 vārtiem un stabili cīnījās par Morisa Rišāra balvu, bet viņa Vinipega/Anaheima bija vienas maiņas komanda, un play-off priekš Selane beidzās tieši uz pasaules čempionāta ceturdaļfinālu. Cerības uz uzvaru Stenlija Kausa izcīņā viņam uzdāvināja maiņa uz Sanhosē, saistītā ar “Ducks” finanšu problēmām, taču “Sharks” bija bailīgi tikai uz papīra (regulārajā sezonā), bet realitātē (play-off) zaudēja rietumu spēcīgākajām komandām. Jā, 2002. gadā viņi gandrīz apspēlēja Kolorādo, bet kad pie rezultāta sērijā 2-3 Ruā ieslēdza kausa režīmu, viss nostājās savās vietās.

2002./03. gada sezonā Selane bija Sanhosē labākais bombardieris, taču komanda nespēja pat iekļūt play-off. Pavasarī Tēmu piedāvāja pāriet uz Ņūdžersijas “Devils”, kuri bija gatavi šķirties ar Skotu Gomesu, taču soms atteicas, nevēloties mainīt Kalifornijas klimatu pret vēsu Austrumu krastu. Pēc dažiem mēnešiem viņa bijusī komanda Anaheima tikās Stenlija Kausa finālā tieši ar “Devils”, un var iztēloties, kas notika uzbrucēja dvēselē.

Nākamajā dienā pēc 33. dzimšanas dienas svinēšanas Selane izdarīja drošu, kā tad likās, soli. Viņš un Pols Karija piekrita algas samazināšanai, lai kopā spēlētu Kolorādo – iespējams, visspēcīgākā komanda uz gaidāmo 2003./04. sezonu. Sakiks, Forsbergs, Heiduks un Bleiks – ar tādu uzbrukumu varēja paciest Patrika Ruā prombūtni, kurš beidza karjeru. Tēmu vairs nespēlēja 20 minūtes spēlē, viņš sakrāja tikai 32 punktus, taču upuri kļuva veltīgi. Sanhosē, kurš starpsezonā piedāvāja Tēmu vairāk neudas, uzvarēja “Avalanche”.

Viņa atgriešanās uz Anaheimu pēc lokauta tika uztverta skeptiski. Snaiperis nespēlēja veselu gadu ceļgala traumas dēļ, bet jaunajā NHL no ātruma bija atkarigs daudzums. Selane saņēma nelielu algu (no sākuma 1 milj./sezona, pēc tam 3,5 milj.), sakrājot pa 90 punktiem, kā jaunībā. Bet “Ducks” nebija tie, kas agrāk – ar Prongeru un Nīdermajeru aizsardzībā, jaunajiem Kunitsu, Getzlafu, Penneru un Perriju uzbrukumā, ar Žiguēru un Brizgālovu vārtos. Savas labākās spēles play-off Tēmu aizvadīja pusfinālā pret Detroitu, kurš nereti uzvarēja “Ducks” deviņdesmitajos, bet izšķirošajā sezonas sērijā ar Ottavu savu līderi aizstāja citi Anaheimas spēlētāji.

Dominiks Hašeks, Detroitas “Red Wings” – pirmā uzvara 37. gados

Lūks Robitails, Detroitas “Red Wings” – pirmā uzvara 36. gados

Dominik HAŠŠEK - Stanley Cup Lūks RobitailsKas bija vajadzīgs: aizgāja no klubiem-autsaideriem uz Dream Team

Hašeks tikai 28. gados kļuva par NHL kluba pirmo vārtsargu, tā kā viņam jautājumu mazāk. Priekš “Sabres” iekļūšana play-off  parasti bija līdzvērtīgs iekļūšanai Stenlija Kausa finālā, bet kad 1999. gadā Dominika komanda aizkļuva līdz finālam, čehu vārtsargs bija pelnījis uzvaras kā ne kurš cits. Nesanāca, gadās.

Robitails līgā debitēja 20. gados, uzreiz parādod sevi kā bombardieri.45 vārti un 84 punkti atnesa viņam Kaldera Kausu, 7 nākamajās sezonās viņš ne reizi nebija guvis mazāk par 40 vārtiem. 1992./93. sezonā Laki [angl. lucky] Lūks – kaut gan veiksminieki bija “Kings”, kuri nodraftēja šādu uzbrucēju devītajā kārtā –  uzstādīja NHL kreisās malas uzbrucēju rekordu, gūstot 63 vārtus un sakrājot 125 punktus. Viņa snaipera sasniegumu vēlāk pārspēs Ovečkins, kuram ar Robitailu ir daudz kopīga. Lieta tāda, ka Lūka “Kings” play-off spēlēja vāji, un regulārie zaudējumi pret Edmontonu un Kalgarī pirmajā/otrajā kārtā līdz Gretska parādīšanas Kalifornijā bija izskaidrojami, tad kāpēc šīs neveiksmes turpinājās pēc Gretska, Kurri, Koffi pārejas uz “Kings”, palika noslēpums. 1993. gadā Losandželosa atrada sevī spēkus aiziet līdz finālam, taču Robitails, neskatoties uz 9 vārtiem un 22 punktiem, noslēdza to izspēli ar lietderības koeficentu -13.

Neatnesa viņam veiksmes maiņas uz “Penguins” un “Rangers”. Pitsburgā tieši tajā sezonā pārtraukumu karjerā paņēma Mario Lemjē, bet Ņujorkā Robitailam ne viss aizgāja, un pēc diviem gadiem viņu atgrieza “Kings”. Laiks skrēja, bet čempiona gredzena tā arī nebija.

Noteicošā priekš abiem spēlētājiem bija 2001./02. gada starpsezona. Uz brīvo aģentu tiesībām abi parakstīja līgumu ar Detroitu, kurš savāca īstu Dream Team. Hašekam vairs nevajadzēja atvairīt pa 40 metieniem katru spēli un paļauties tikai uz sevīm, bet Robitaila loma, pieradušais spēlēt pa 20 minūtēm, palika ne tāda nozīmīga. Boumens, kurš deva priekšroku vairāk daudzveidīgiem uzbrucējiem, lielu sezonas daļu laida Robitailu trešajā-ceturtajā maiņā, kas netraucēja Lūkam sakrāt 50 punktus un gūt 30 vārtus.Viņa zvaigžņu stunda – septītā sērijas spēle ar Kolorādo. Līdz pārtraukumam trijnieks Robitails – LarionovsHolmstrēms guva trīs vārtus, bet beigu rezultāts bija 7:0. Pēc tādas spēles nekāda Karolīna veterāniem no Detroitas nebija biedējoša.

Brets Halls, Dalasas “Stars” – pirmā uzvara 35. gados

Brett HullKas bija vajadzīgs: sākt klausīt treneri, mainījās loma komandā

Kopā ar Hašeku un Robitailu šampānieti baudīja arī Brets, taču viņam uz to momentu jau bija viena uzvara Stenlija Kausā. Kad Ovečkinu sauc par treneru slepkavu, tā jābūt, ka Halls-juniors, smaida un atceras par to, cik dažādu speciālistu asinis viņš ir izdzēris jaunībā. Ar viņu sastrīdējās Terrijs Krisps, atvedušais Kalgarī pie uzvaras 1989. gadā, viņam bija konflikti ar Braienu Sateru, par Maika Kinena nepatiku pat runāt nevajag. Brets sastrādājās ar Kennevilu, bet viņam nepatika tas, ka speciālists viņu izmanto uz laukuma. Snaiperim bija Hārta Trofeja, trīs sezonas ar 70 un vairāk gūtiem vārtiem, uzvara Pasaules kausā un liela popularitāte. Bet uzminiet kas? Aizspēlējot līdz 34. gadiem, Halls nereizi nav ticis tālāk par play-off otro kārtu.

Un tas nebūt nesamulsināja Kena Hičkoka, kurš kopā ar “Stars” vadību meklēja pastiprinājumu uzbrukumā. Zvaigžņu pāraudzināšanas pieredze viņam jau bija. Maiks Modano no centra gūstoša vārtus, kuru Igors Larionovs sauca par nākotnes Lemjē, kļuva par divpusēju spēlētāju ar vajadzīgu priekš Hičkoka mentalitāti.

“Brets – viens no visunikālākajiem cilvēkiem kādus esmu saticis. Man patīk, ka viņš ir labs krustvārdu mīklu atrisināšanā, viņam patīk tāda pati mūzika kā man. Jā, mums ir dažādi skati uz hokeju, taču mēs abi gribam uzvarēt. Un lēmumus šajā komandā pieņemu es. Brets vai nu klausās mani un spēlē pēc manas sistēmas, vai nu nespēlē vispār”, – teica Hičkoks vienā preses konferencē. Ja Hals izvairījās no cīņas vidējā zonā, viņa spēles laiks mazinājās. Ja nepildīja uzdevumus, sēdās rezervē. Ja nebija gatavs spēlei, skatījās hokeju no preses ložas. Brets kurnēja, bet turēja mēli aiz zobiem, saprotot, ka viņam ir vajadzīga šī komanda, varbūt, vairāk, nekā viņš viņai. Uzbrucējs pabeidza sezonu ar labākajiem līgā 11 uzvaras vārtiem, bet savus galvenos vārtus saglabāja priekš izšķirošās spēles papildlaika. Labāk pat izdomāt nevar.

Aleksandrs Mogiļnijs, Ņūdžersijas “Devils” – pirmā uzvara 31. gadā

MogiļnijsKas bija vajadzīgs: veiksme, pāreja uz vienu no stiprākajām komandām

No Aleksandra, kurš Bufalo pirmajā deviņdesmito gadu pusē guva nereālu vārtu skaitu, uz 2000. gada dedlainu palika tikai atmiņas vien. Daudz traumu guvušais uzbrucējs izgāza trešo viņa sezonu, bet viņa uzvārds associējās ar skandāliem un treneru atkāpšanos Vankūverā, līgas vispārvērtētāko spēlētāju reitingu un savainoto sarakstā. Pat neticējās, ka šīs uzbrucējs divreiz guva vairāk par 50 vārtiem sezonā, bet kādreiz guva visus 76 vārtus. Veselības problēmu dēļ viņš trīs gados izlaida apmēram 60 spēles, un Vankūvera bija tikai priecīga aizmainīt viņu, saņēmušo 5,2 milj., kur tālāk. Viņi pat piekrita izmaksāt daļu no viņa līguma.

“Devils” sākotnēji mērķēja uz Makru Mesjē, bet baumoja, ka kluba īpašnieks uzskatīja Vankūveras kapteini pārāk vecu, un par jauno “Devils” mērķi kļuva tieši Mogiļnijs. Viņiem bija vajadzīgs pieredzējis snaiperis Skota Gomesa maiņai, Aleks bija laimīgs atgriezšanās uz Austrumiem, pie tam vēl vienā no konferences labākajām komandām, kurš atšķirībā no “Sabres” un “Canucks” reāli uz kaut ko pretendēja. Ilgi gaidīt uzvaru Stenlija Kausā nevajadzēja. “Devils” apspēlēja Floridu, Toronto, Filadelfiju, bet finālā uzvarēja Dalasu. Krievs palika A-Line (EliašsArnotsSikora) ēnā, kaut arī guva dažus svarīgus vārtus, pabeidzot play-off ar 7 (4+3) punktiem. Pēc gada jau viņš uzdos toni Ņūdžersijas uzbrukumā, taču “Devils” zaudē izšķirošajā sērijā pret “Avalanche”.

Deivs Andreičuks, Tampabejas “Lightning” – pirmā uzvara 41. gadā

AndreičuksKas bija nepieciešams: daudz-daudz pacietības

Pirmos desmit gadus savas NHL karjeras viens no labākajiem līgas spēlētājiem vārtu priekšā pavadīja Buffalo. Bija redzams, daudz guva vārtus un pat tika uzaicināts uz Zvaigžņu spēli, taču 8 pēc kārtas zaudējumi pirmajā play-off kārtā piespiedīs iedomāties katru. Perspektīva likās pāreja uz Toronto, kur savācās interesanta kompānija ar Gilmoru, Klārku un Anderonu. “Maple Leafs” divreiz aizkļuva līdz konferences finālam, bet sākumā trāpīja uz Losandželosu, Gretski un tiesnesi Keriju Frēzeru, bet pēc tam netika galā ar Pāvelu Burē un viņa Vankūveru. Kā jau daudzi veterāni, Andreičuks sāka ceļot pa dažādām komandām, paspēlējot Ņūdžersijā un Kolorādo gadu pirms viņu triumfa, un kad viņu sāka aizmirst, viņš nosēdās Tampā. “Lightning” meklēja līderi savai jaunatnei, bet Deivs – vietu ar labvēlīgu priekš viņa muguras klimatu.

Andreičuka parādīšanās “Lightning” ģērbtuvē komandai deva labumu. Tortorella atdeva viņam kapteiņa uzšuvi, atņemto Lekavaljē, un jau uz otro Deiva gadu Tampa aizgāja līdz konferences pusfinālam, pamocot “Devils” ar četriem papildlaikiem. “Lightning” vadība pat iedomāties nevarēja, ka 40 gadīgais uzbrucējs gūs pa 20 vārtiem un darbosies produktīvi. “Es šeit esmu priekš tā, lai izcīnītu Stenlija Kausu. Kad agri pabeidz sezonu, vasara liekas gara”, – teica Andreičuks neilgi pirms savas karjeras pēdējā play-off. Uzvarēja tajā viņa Tampa, kuras kapteinis NHL pavadīja 1759 spēles pirms tā, lai paceltu virs galvas čempiona kausu.

“Tie, kuriem pāri 30”, kuri var iegūt savu pirmo Stenlija Kausu šajā sezonā

Henriks Lunkvists, Ņujorkas “Rangers” – 31. gads

Kimo Timonens, Filadelfijas “Flyers” – 38. gadi

Daniels Briērs un Andrejs Markovs, abi Monreālas “Canadiens” – 35. gadi

Džeroms Iginla, Bostonas “Bruins” – 36. gadi

Daniels Alfredsons, Detroitas “Red Wings” – 41. gads

Tods Bertuci, Detroitas “Red Wings” – 38. gadi

Patriks Marlo un Džo Torntons, abi Sanhosē “Sharks” – 34. gadi

Marians Gaboriks, Losandželosas “Kings” – 31. gads

Saku Koivu, Anaheimas “Ducks” – 39. gadi

Raiens Millers, Senluisas “Blues” – 33. gadi

Brendens Morovs, Senluisas “Blues” – 35. gadi

Denijs Hītlijs, Minesotas “Wild” – 33. gadi

Advertisements

Pievenot komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: